Elīna Neilande, labdarības veikalu «Otrā elpa» dibinātāja un vadītāja
Šobrīd 73%
no pasaulē saražotajiem tekstilmateriāliem nonāk atkritumu kalnos[1]. Līdzīga
proporcija varētu būt arī Latvijā, jo mums nav vienotas sistēmas to
apsaimniekošanai.
Šobrīd mūsu ārā izmestās drēbes tiek sadedzināts vai noglabātas
atkritumu poligonos. Nolietotā tekstila savākšanas konteinerus var
saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem, un tās visbiežāk ir atsevišķas
iniciatīvas, nevis vienotas sistēmas daļa. Tomēr jau pavisam drīz, 2025. gadā,
visās ES valstīs būs jāšķiro arī tekstila atkritumi, tāpēc jau laikus jādomā
gan par nacionāla mēroga rīcībpolitiku, gan katra cilvēka ikdienas paradumiem
un izvēlēm, ko veicam.
Labdarības veikalu tīkls «Otrā elpa» savā
ziņā darbojas kā pretspēks ātrās modes vējdzirnavām – mūsu veikali ir kā
platforma, kas ļauj pagarināt tekstilizstrādājumu mūžu, ļaujot labām mantām
kalpot ilgāk un nepapildināt atkritumu kalnus, kad tās apnikušas to pirmajiem
īpašniekiem. Šobrīd visai bieži ziedojumos saņemam mantas, kas nav lietotas pat
vienu reizi un, ja nebūtu nonākušas pie mums, tad to alternatīva būtu atrasties
izgāztuvē. Protams, ir arī otrā galējība
– tā vietā, lai saplēstās, novalkātās mantas izmestu, tās tiek ziedotas. Tā kā
visus saņemtos ziedojumus sašķirojam, tad varam teikt ka proporcija ir
visai nemainīga – aptuveni trešdaļa ilgtspējīgāko mantu novirzām tirdzniecībai
mūsu veikalos, vēl pusi no saņemtā nogādājam dažādām palīdzības organizācijām,
bet katra piektā mums ziedotā lieta jau ir atkritums. Protams, var
strīdēties, vai tas ir daudz vai maz, tomēr redzam, ka, pat ja varam samazināt
atkritumiem novirzāmo tekstila un citu izstrādājumu apjomu par 80%, paildzinot
to lietošanas mūžu, tad pūles ir to vērtas.
Demokrātisko apģērbu zīmolu
piedāvājumam kļūstot arvien plašākam un piedāvājuma apritei – arvien
straujākai, mantu apjoms mūsu skapjos pieaug. Kas viegli nāk, viegli iet, tāpēc
ar kleitu vienai iziešanas reizei savā skapī nu var lepoties gandrīz vai katra modes
dāma. Tomēr diemžēl kvantitāte un zema cena tiek panākta uz kvalitātes rēķina,
tāpēc demokrātisko zīmolu izstrādājumu mūžs ir nepiedodami īss un neviens vairs
nedomā par to valkāšanu vairākas sezonas pēc kārtas, kur nu vēl noglabāšanu
nākamajām paaudzēm. Jau pēc pāris valkāšanas reizēm apģērbi zaudē savu
sākotnējo pievilcību un kvalitāti, tāpēc vieglu sirdi no tiem šķiramies un savā
skapī dodam vietu jaunām modes vēsmām.
Katru dienu pēc saņemto ziedojumu sašķirošanas mums ir
viens liels konteineris ar ātrās modes tekstila izstrādājumiem vai arī citādi
savu dzīvi nokalpojušiem apģērbiem un apaviem, ko tālāk nogādājam atkrituma
apsaimniekotājiem. Tas nav maz. Tāpēc ļoti svarīgi veicināt katra indivīda atbildību
un ikdienas ieradumus, kas var radīt lielāku ietekmi uz vidi, nekā atbildīga
atkritumu apsaimniekošana. Pats pirmais solis (vai, patiesībā, tā trūkums) ir
saprast – vai katra jaunā manta man tiešām nepieciešama. Nākamais – rūpēties
par savas garderobes ilgmūžību un pievērst uzmanību tam – vai izvēlētā lieta
nebūs vienas sezonas hits, bet kaut kas, ko varēšu lietot ilgstoši. Vārdu
sakot, rīkoties apzināti, nevis impulsu vadīti.
Jau tagad
lielu uzmanību no savas puses veltām cilvēku izglītošanai par ilgtspējas
(tostarp, vides ilgtspējas) jautājumiem – aptuveni trešā daļa no mūsu atbalstītajiem
projektiem saistīti ar bērnu un pieaugušo izglītošanu. Redzam, ka izvirzīt bērnu
domāšanu ir dabiski, grūtāk tas nākas vecākajām paaudzēm. Tomēr ticam, ka tiklīdz
tiks sasniegta kritiskā apzināto patērētāju masa, arī ražotāji būs spiesti
pielāgoties pieprasījumam. Pirmos iedīgļus varam novērot jau šobrīd – sākot no
iespējas nodot nolietoto apģērbu pārstrādei veikalā, kurā tas iegādāts un
saņemt atlaidi nākamajam pirkumam, beidzot ar apģērbu kolekcijām, kas veidotas
no otrreiz pārstrādātām mantām.
Arī
nolietotais apģērbs var kalpot kā vērtīgu izejviela daudz dažādos veidos. Tāpēc
kopējais ilgtspējas izaicinājums ir paildzināt katra jau saražotā izstrādājuma
lietošanas laiku, lai tādējādi samazinātu ātrās modes aprites ātrumu,
kas videi un mums pašiem nodara lielāko postījumu.
[1] Ellen MacArthur Foundation, A new textiles economy: redesigning fashions future,
2017: https://www.ellenmacarthurfoundation.org/assets/downloads/publications/A-New-Textiles-Economy_Full-Report.pdf?fbclid=IwAR2_Te8WSROY1ndD3jRwcMtOXx9KZB-00QjqSBleoyuRN_doUzMC7PH2dbU