Savukārt pilsētu viesiem rīks dos iespēju apmeklēt pat populārākos tūrisma apskates objektus, izvairoties no cilvēku pūļiem. Risinājumu 24 stundu laikā izstrādāja karšu izdevniecības «Jāņa sēta» komanda – Dāvis Valters Immurs, kurš plūca laurus arī pērn «Copernicus Hackathon & Climathon Riga 2018», Raivis Studens un Marika Kacare. Uzvara hakatonā komandai paver plašākas iespējas ideju attīstīt tālāk – to nodrošina ceļazīme uz starptautisku pasākumu «Match Up - XR Event» Somijā, kur varēs savu ideju prezentēt globālai auditorijai un veidot kontaktus, un iespēja piedalīties starptautiskā konkursā «Climathon Global Award». Konkursā ik gadu par naudas balvu 10 tūkst. eiro apmērā cīnās klimata inovācijas no visas pasaules.

Žūrijas novērtējumu un Vides risinājumu institūta balvu saņēma ideja par dronu – laivu, kas ļautu veiksmīgāk cīnīties ar malu zvejniekiem, bet Cēsu koprades mājas «Skola6» balvu un ieejas biļetes uz konferenci «TechChill 2020» – ideja par atbildīgu tūrismu, kas popularizē bezatkritumu dzīvesveidu un atbalsta vietējo biznesu. Abās komandās veiksmīgi startēja RTU studenti. Ar koprades mājas «Skola6» un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Valmieras inkubatora balvu kā perspektīvs tika novērtēts arī viedās biškopības risinājums, kas vienlaikus izmantojams sabiedrības paradumu maiņai un izglītošanai.

24 stundu hakatons «Climathon 2019» ir starptautiska iniciatīva, kas vienlaikus notiek vairāk nekā 100 pasaules pilsētās, radot risinājumus klimata pārmaiņu izraisītām problēmām. Tā ir viena no Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) klimata zināšanu un inovāciju kopienas «Climate-KIC» aktivitātēm, ko Latvijā jau vairākus gadus organizē RTU Dizaina fabrika. Šogad hakatons tika rīkots sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projektā «Augmented Urbans».

Hakatona dalībniekiem bija definēti divi tematiskie virzieni – «Ekosistēmu pakalpojumi un tūrisms» un «Klimats». Cēsīs, kas ir populārs tūrisma un kultūras pasākumu galamērķis un perspektīvā vēlas attīstīt kūrorta konceptu, dabas vērtības nav pilnvērtīgi izmantotas. Dalībnieki tika aicināti radīt rīkus, kas palīdzētu pašvaldībai izvērtēt un attīstīt tūrisma pakalpojumus vai attīstīt biznesa idejas ekosistēmu pakalpojumu izmantošanai un tūrisma slodzes mazināšanai, kā arī ļautu pašvaldībai, iedzīvotājiem, uzņēmējiem un tūristiem reaģēt, pielāgoties un mazināt ietekmi uz klimatu. Pētījumi rāda, ka Gaujas Nacionālā parkā nākotnē ievērojami palielināsies nokrišņu daudzums, karstuma viļņu ilgums, bet vidējā temperatūra, salīdzinot ar pārējo Latviju, nepieaugs tik strauji.

Pasākumu atbalstīja «EIT Climate-KIC», ERAF, Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekts «Augmented Urbans».