Tā DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Tāpat vēl viens no izaicinājums ir autoparka elektrificēšana, taču ir skaidrs, ka tuvākajos gados tas nenotiks.

Vairākkārt ir diskutēts par CNG izmantošanu, kur kā labu piemēru R. Nemiro minēja Jēkabpilī, kur to izmanto pašvaldība un transporta izmaksas izdevies samazināt par 30%, un arī samazinājušies izmeši.

Tiesa, gan akcīzes nodoklis visās trijās Baltijas valstīs dabasgāzei atšķiras, un Latvijā tas šobrīd ir visaugstākais, bet, ja vēlamies mainīt paradumus un veicināt CNG izmantošanu, tad akcīzes nodoklim jābūt motivējošam, uzskata R. Nemiro.

Vēl viena problēma ir vecais Latvijas autoparks, un šajā kontekstā runa ne tikai par izmešiem, bet arī par drošību. "Nesen sākām sakārtot iepirkumu sistēmu valstij šajā jomā, un diemžēl konstatējām, ka publiskā transporta iepirkumos izmeša līmeņa atzīmes bieži vien netiek ievērotas. Izbrīnīja kāda pašvaldība, kas skolēnu pārvadāšanai iepirkumā izvēlējās iegādāties 32 gadus vecus autobusus," norādīja R. Nemiro.

Runājot par ES finansējumu, viņš piebilda, ka ES nauda transporta sektora zaļināšanai paredzēta aptuveni miljarda eiro apmērā, un ar tā palīdzību plānots samazināt emisijas apjomu par aptuveni 350 tūkstošu tonnām.