LMĪB uzsver, ka šie grozījumi satrauc meža nozari, jo tajos esot jauni ierobežojoši nosacījumi, kas ietverti gan definīcijās par to, kas skaitās atjaunojams un ilgtspējīgs resurss, gan atbalsta nosacījumos siltumapgādes iekārtām, kas izmanto "primāro meža biomasu", gan biomasas apjomos, ko dalībvalstis drīkstēs uzskaitīt kā atjaunojamu enerģiju, t.i., kas netiks ieskaitītas emisiju bilancē un tam netiks piemērots CO2 nodoklis.

Direktīvā plānota jauna definīcija terminam "primārā koksnes biomasa", plānojot noteikt, ka tā ir visa nocirstā vai citādi novāktā un izvestā apaļkoksne. 

"Tā ietver visu koksni, kas iegūta no mežizstrādes, visu no meža izvesto koksni, ieskaitot dabiski atmirušo un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni, kā arī ciršanas un mežizstrādes rezultātā iegūto koksni. Tā ietver visu koksni, kas iegūta ar mizu vai bez tās, tostarp koksni, kas iegūta kā apaļkoksne, skaldīta, rupji apstrādāta vai citādā veidā, ietverot, piemēram, zarus, saknes, celmus un atvases, ja tās tiek cirstas, kā arī koksni, kas ir neapstrādāta vai noapaļotā formā," plānus citē LMĪB. Savukārt sekundārā meža biomasa ir tāda, kas iegūta koksnes pirmapstrādē, piemēram, skaidas, kas pārvērstas granulās.

"Projekts paredz ierobežojumus attiecībā uz "primārās koksnes biomasas" apjomu un arī atbalstu investīcijām šīs izejvielas izmantošanā," norāda biedrība.

Savukārt mājsaimniecībās kurināšanu ar malku nav plānots ierobežot, atzīmē biedrība. "Direktīvā nav nosacījumu, kas attiektos uz ierobežojumiem individuālām mājsaimniecībām, tomēr mājsaimniecībās patērētais kurināmās koksnes apjoms tiks ieskaitīts kopējā valsts atjaunojamo energoresursu bilancē, kurā pārsniedzot to apjomu, kas fiksēts 2017.-2022.gadā attiecībā uz biomasas izmantošanu, pārsnieguma daļa tiks ieskaitītas emisijās. Valdībai tādā gadījumā būs jālemj, kuriem koksnes kurināmā patērētājiem piemērot CO2 nodokli par to daļu, kas pārsniegs CO2 neitrālo apjomu, un kā to administrēt. Lai nenostādītu nevienlīdzīgā situācijā mājsaimniecības, kas izmanto individuālo apkuri un centralizētās apkures sistēmas gala patērētājus, būs jāievieš solidāra pieeja, lai segtu CO2 nodokļa nomaksu par atļautā apjoma pārtēriņa daļu," vērtē LMĪB.

LMĪB uzsver, ka tikšot ierobežota meža biomasas izmantošana siltumapgādē. "Pamatojot bažas par to, ka pieaugot šķeldas īpatsvaram siltumapgādē, varētu palielināties mežizstrādes intensitāte, Eiropas Parlaments ir noteicis limitu, kāds primārās koksnes kurināmā īpatsvars ir pieļaujams kopējā enerģijas patēriņa bilancē, un tas tiek fiksēts 2017.-2022.gadu patēriņa līmenī," atzīmē biedrība, norādot, ka vidējais koksnes kurināmā patēriņš šajā laika posmā Latvijā bijis 61 petadžouls, kas tad arī būtu atļautais biomasas apjoms Latvijai.

"Ir skaidrs, ka pēdējos gados Latvija ir mērķtiecīgi gājusi uz to, lai pamazām attiektos no fosilām izejvielām un tās aizstātu ar vietējo pieejamo un atjaunojamu resursu, kas ir šķelda, ko iegūst no mežizstrādes pārpalikumiem - zari, galotnes un tik sliktas kvalitātes koksnes sortimenti, kas nav izmantojami citu produktu ražošanai. Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā teikts, ka "Mērķa scenārijs paredz, ka turpinās dabas gāzes aizvietošana ar cieto biomasu centrālās siltumapgādes katlu mājās un līdz ar to arī atjaunojamo energoresursu daļa siltumenerģijā 2030.gadam pieaug, un tā sasniedz apmēram 58%". Tātad, lai palielinātu biomasas īpatsvaru katlumājās, ir nepieciešams izmantot vairāk biomasu kā minētajā 2017.-2021.gada periodā. Pārsniegtais apjoms vairs netiks uzskatīts par atjaunojamu, un tam tiks piemērots CO2 nodoklis," norāda biedrība.

Šādā situācijā jaunie koģenerācijas projekti, kas ieplānoti tuvākajos gados, kļūs finansiāli nekonkurētspējīgi, piemēram, pret dabas gāzes izmantošanu, bet pēdējos gados uzbūvētajām koģenerācijas stacijām un katlumājām būs jāstrādā 20-25 gadi, lai atpelnītu investīcijas, kuru aprēķinos nav pielietots CO2 nodoklis, kas dubulto tarifu.

"Līdz ar to, lai gan tieši nenosakot aizliegumu lietot meža biomasu siltumapgādē, uzskaitītie nosacījumi neļauj attīstīt jaunas enerģijas jaudas ar vietējā resursa izmantošanu un ir pretrunā ar Latvijas centieniem mazināt energoatkarību no importētiem fosiliem resursiem. Ieprojektētajām koģenerācijas stacijām šobrīd būtu jāaptur investīciju projekti un jāsagaida gala lēmums par šo direktīvu, lai saprastu, vai investīciju projekti nav pārlieku riskanti. Pastāvot nozīmīgiem riskiem, apkures sistēmu operatori vai pašvaldības būs spiestas attiekties no biomasas izmantošanas un tā vietā palielināt dabas gāzes īpatsvaru," vērtē LMĪB.

LMĪB skatījumā, vēl viens ierobežojums, kas paredzēts direktīvas projektā, esot atbalsta noņemšana jaunu jaudu attīstīšanai, kas izmantotu primāro koksnes biomasu. Meža īpašnieki vēstulē Eiropas institūciju pārstāvjiem norāda, ka tas nostāda nevienlīdzīgā situācijā atjaunojamo energoresursu attīstībā pret saules un vēja jaudu attīstību, kuriem atbalsta liegums nav paredzēts.