Kā rāda citu valstu prakse, šādi soļi bieži vien kļūst par auglīgu augsni turpmākai privatizācijai, apdraudot gan mežu resursu pieejamību, gan industrijas konkurētspēju ilgtermiņā.

Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kapitāla tirgus attīstībai un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas virzāmas sākotnējam publiskam piedāvājumam” paustais priekšlikums paredz, ka līdz 2029. gadam vismaz 10 % valsts kapitālsabiedrību daļu nonāktu publiskajā piedāvājumā. Tas attiektos arī uz tām sabiedrībām, kurām šobrīd ir spēkā privatizācijas aizliegums, t. sk. AS “Latvijas valsts meži”. 

Pret to kategoriski iebilst LKF, uzsverot, ka šāds bīstams politikas virziens var neatgriezeniski ietekmēt meža nozari – šobrīd vienu no nozīmīgākajām un eksportspējīgākām nozarēm Latvijā – un tautsaimniecību kopumā. Valsts kontrole pār būtiskākajiem resursiem, tostarp meža zemi un tās apsaimniekošanu, ir instruments, ar kura palīdzību iespējams nodrošināt līdzsvarotu un sabalansētu nozares attīstību. Kontroles vājināšana, pārdodot akcijas publiskā piedāvājumā, apdraud gan meža resursu pieejamību, gan vietējās industrijas konkurētspēju ilgtermiņā. 

LKF norāda, ka meža nozarei un ar to saistītajām valsts kapitālsabiedrībām ir ne tikai ekonomiska, bet arī vides, sociāla un drošības nozīme. Šīs sabiedrības pārvalda nacionālās bagātības, nodrošina ilgtspējīgu mežsaimniecību, veido nodarbinātību reģionos un atbalsta vietējo pārstrādi. Tāpēc šādu uzņēmumu daļēja privatizācija – pat tikai mazākuma daļas apmērā – rada riskus ilgtermiņā. 

“Saprotam un atbalstām nepieciešamību attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, taču tā attīstībai nav jābalstās uz stratēģiski svarīgu valsts aktīvu izpārdošanu, bet gan uz tālredzīgiem risinājumiem, kas ļauj kombinēt valsts mērķus ar privātā sektora kapitālu un iniciatīvu – piemēram, motivējot valsts kapitālsabiedrības veidot meitasuzņēmumus, kurus kotēt biržā. Šo meitasuzņēmumu uzdevums būtu aizpildīt tirgus nišas, kas ir stratēģiski nozīmīgas valsts attīstības mērķiem, bet kurās privātais sektors pašlaik nav gatavs iesaistīties augsto risku vai kapitāla trūkuma dēļ. Laika gaitā šos meitasuzņēmumus varētu pakāpeniski nodot privātā kapitāla pārziņā, tādējādi sekmējot gan tautsaimniecības izaugsmi, gan kapitāla tirgus attīstību Latvijā,” uzsver LKF valdes loceklis – izpilddirektors Artūrs Bukonts.

LKF aicina saglabāt un nostiprināt valsts līdzdalību stratēģiski nozīmīgajās kapitālsabiedrībās, it īpaši dabas resursu pārvaldībā, un nodrošināt, ka īstermiņa budžeta problēmas vai kapitāla tirgus attīstības izaicinājumi netiek risināti uz sabiedriskā īpašuma pārvaldības vājināšanas rēķina.