Meža nozares uzņēmumi pērn valsts budžetu papildinājuši ar 537 miljoniem eiro, kas ir teju divtik vairāk, nekā tika samaksāts 2018. gadā.

To rāda Latvijas Kokrūpniecības federācijas apkopotā informācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem un pašu uzņēmumu sniegtās informācijas. “Valsts budžetā ieskatītās nozares naudas apjoms ir  saistīts ne tikai ar darbaspēka izmaksu pieaugumu ( valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms palielinājās par 75%), bet arī ar koksnes un līdz ar to arī ar to izstrādājumu cenu izmaiņām, kā arī nozīmīgākā koksnes resursu piegādātāja VAS Latvijas Valsts meži iemaksāto dividenžu apjomu valsts kasē,” uz jautājumu, kas ir trīs  nozīmīgākie faktori, kuri ietekmējuši meža nozares valsts budžetā samaksāto summu apjomu, atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. 

Peļņa – kā investīciju avots

Dati rāda, ka teju trīskārtīgi ir pieaugusi uzņēmuma ienākuma nodoklī samaksājamā summa no 16 milj. eiro 2018. gadā, kas gan bija šī nodokļa reformas pirmais gads, līdz 46 milj. eiro 2024. gadā.  “Kokrūpniecība ar būtisku atrāvienu savā attīstībā investē vairāk nekā citas apstrādes rūpniecības nozares, pēdējos gados kopumā ieguldot vienu miljardu eiro,” skaidro  K. Klauss  Viņš steidz piemetināt, ka tās nav viena vai pāris ārvalstu kapitāla uzņēmumu investīcijas, bet gan daudzu uzņēmumu devums. 

“Tikko bija publisks paziņojums par to, ka bijušās Rīgas mežu kokzāģētavas kompleksā tiks investēts teju 100 milj. eiro, kas ir ļoti milzīgs ieguldījumu apjoms viena projekta īstenošanai, taču kompānija to šodien var atļauties, kaut arī pirms gadiem desmit šādu daudzu desmitu miljonu eiro vērtu investīciju projekta realizācija nebūtu paceļama,” stāsta K. Klauss. Viņš norāda, ka līdzīgu piemēru, kuros vietējā kapitāla uzņēmumi, piemēram PATA, Amber Birch, Krauss, Latvāņi, Stiga RM un daudzi citi, investē savā izaugsmē, bet, lai to darītu, vajag laiku izaugt.  

“Arī Latvijas Finiera līmeņa uzņēmumam vajag laiku un uzkrātu kapitālu (nopelnītu naudu), lai veiktu drosmīgas investīcijas ne tikai saplākšņa ražošanā, bet arī koksnes ķīmijā,” uz peļņas kā investīciju avota nepieciešamību un peļņas uzkrāšanu norāda K. Klauss. Viņš atgādina, ka arī ārvalstu kapitāla uzņēmumi investē Latvijā, jo, piemēram, Kronospan faktiski jau visas kokskaidu plātnes ražo no koksnes atkritumiem burtiskā nozīmē jeb vecām mēbelēm, būvmateriāliem un citiem atkritumu poligona produktiem. “Tā bija liela investīcija, kas Latviju skaidri uzliek uz aprites ekonomikas kartes,” tā K. Klauss. Viņš atgādina, ka tikko atklāts Rettenmeier atjaunotais koksnes pārstrādes komplekss, kur ir ne tikai jaunākās ražošanas tehnoloģijas, bet ļoti piedomāts par darba un atpūtas vidi darbiniekiem. “Jā, sabiedrībai emocionāli ir visas tiesības pārmest, ka koksnes pārstrāde nav pietiekami dziļa un ir vietas, kur augt, taču tas prasa kapitāla uzkrāšanu un laiku,” uz jautājumu par nozares pakāpšanos uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu atbild K. Klauss.

Visu rakstu lasiet 23.septembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.