VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi. 

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Zakovics, kā informē ZM, ir meža nozares profesionālis ar ilggadīgu pieredzi gan mežsaimniecības ražošanas procesu pārvaldībā, gan korporatīvajā vadībā.

Ministrijā uzsver, ka LVM ir viens no lielākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tāpēc uzņēmuma darbībā nedrīkst pieļaut pārrāvumu un atstāt to bez stratēģiskā uzrauga.

Pēdējās nedēļas laikā no amatiem atkāpusies visa VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome, ziņoja Latvijas Televīzija. Patlaban visa padome, tai skaitā tās priekšsēdētājs Edmunds Beļskis, uzrakstījuši atlūgumus.

Db.lv jau rakstīja, ka pirmais atlūgumu februāra beigās iesniedza padomes loceklis Kaspars Ozoliņš, skaidroja, ka viņa kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu pildīšana uzņēmumā turpmāk neesot iespējama.

https://www.db.lv/zinas/ozolins-atstaj-amatu-lvm-padome-510777

Šīs nedēļas pirmajā pusē atlūgumus uzrakstījuši arī Aivars Tauriņš un Rinalds Muciņš, savukārt ceturtdien atlūgumu iesniedzis arī padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis. Viņš vēl trešdien, skaidrojot iespējamos pārējo padomes locekļu lēmumus uzņēmumu atstāt, pats bijis pārliecības pilns darbu turpināt, ziņo "Panorāma".

Paredzams, ka jau drīzumā LVM akcionāram būs jālemj par pagaidu padomes iecelšanu.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par LVM valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību.

Ziņojumā konstatēts, ka LVM valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

https://www.db.lv/zinas/latvijas-valsts-mezi-dubulto-pelnu-sasniedzot-jaunu-rekordu-510884

LVM apgrozījums pērn provizoriski sasniedzis 566,577 miljonus eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas palielinājās divas reizes - līdz 258,485 miljoniem eiro, liecina LVM nerevidētie finanšu rādītāji par 2022.gadu.
LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. 

Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 405,291 miljons eiro un peļņa sasniedza 111,53 miljonus eiro.