Vidējā mēneša bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,9% līdz 2592,6 eiro, bet privātajā sektorā - par 8,6% līdz 2336,6 eiro.

Mēneša vidējā neto (pēc darba ņēmēju nodokļu nomaksas) izpeļņa visā tautsaimniecībā 2025. gadā bija 1475,2 eiro un salīdzinājumā ar 2024. gadu palielinājās par 7,8%. Sabiedriskajā sektorā tā bija 1578,3 eiro (pieaugums par 7,4%), privātajā sektorā - 1435,8 eiro (kāpums par 8,1%).

Salīdzinājumā ar 2024. gadu pērn reālās izpeļņas indekss visā tautsaimniecībā veidoja 103,9%: valsts sektorā - 103,5%, privātajā sektorā - 104,1%.

Gada laikā mēneša vidējā bruto izpeļņa visā tautsaimniecībā pieauga visās nozarēs - no 2,9% (citi pakalpojumi) līdz 14,5% (operācijas ar nekustamo īpašumu).

Ienākumu pieaugumu 2025. gadā ietekmēja minimālās mēneša darba algas palielinājums, budžeta iestāžu darbinieku minimālās pamatalgas koeficientu palielinājums, izmaiņas ar nodokli neapliekamā ienākuma apmēra aprēķināšanas kārtībā un citi iemesli.
Pagājušajā gadā vidējais nodarbināto skaits visā tautsaimniecībā palielinājās par sešiem tūkstošiem.

2025. gadā vidējais nodarbināto skaits visā tautsaimniecībā bija 1,383 miljoni, no tiem sabiedriskajā sektorā - 373 000 (27% no kopējā nodarbināto skaita visā tautsaimniecībā), privātajā sektorā - 1,01 miljons (73%). Salīdzinājumā ar 2024. gadu vidējais nodarbināto skaits visā tautsaimniecībā palielinājās par 6300 (0,5%): sabiedriskajā sektorā - par 5800 (1,6%), savukārt privātajā sektorā nodarbināto skaits gandrīz nemainījās.

Lielākais vidējā nodarbināto skaita pieaugums - par 7000 (5,7%) - bija vērojams veselības aprūpē un sociālajā darbā, bet samazinājums - transporta un loģistikas nozarē - par 6600 (4,1%).

2025. gadā nepilna darba laika nodarbināto skaits bija 230 200 jeb 16,6% no kopējā nodarbināto skaita visā tautsaimniecībā un, salīdzinot ar 2024. gadu, tas palielinājās par 2100 (0,9%).