Straujāko izaugsmi 2025. gadā piedzīvojusi nelaimes gadījumu apdrošināšana, bet kritumu – OCTA.  Apdrošināšanas tirgū pērn dominēja veselības apdrošināšana –25% no tirgus, īpašuma apdrošināšana – 18%, KASKO apdrošināšana – 17%.

Veselības apdrošināšana līderos

Līdera pozīcijas pēc parakstīto prēmiju apjoma ar 201miljonu eiro saglabā veselības apdrošināšana, tā veidojot25% no apdrošināšanas tirgus, kas apliecina to, ka uzņēmumi un iedzīvotāji arvien aktīvāk izmanto veselības apdrošināšanas sniegtās iespējas, turklāt turpina pieaugt arī šo pakalpojumu cenas. Tālāk lielākie apdrošināšanas veidi pēc parakstīto prēmiju apjoma pērn bija īpašuma apdrošināšana – 145 miljoni(18% no tirgus), sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana KASKO – 138 miljoni eiro (17% no tirgus), dzīvības apdrošināšana – 127 miljoni eiro (16% no tirgus), OCTA –106 miljoni eiro (13% no tirgus).Starp lielajiem apdrošināšanas veidiem straujākais parakstīto prēmiju pieaugums pret iepriekšējo gadu ir bijis nelaimes gadījumu apdrošināšanā – par 14%, veselības apdrošināšanā – 11% un īpašumu apdrošināšanā – 7%.Savukārt kritumu par 7%piedzīvojusi OCTA.

Uzlabojumi nozares klientiem

Pērn nozarē veikti dažādi uzlabojumi, lai palielinātu klientu apmierinātību par saņemtajiem pakalpojumiem. Piemēram, grozījumi veikti apdrošināšanas līguma likumā, kas paredz, ka ar nākamo gadu apdrošināšanas līguma noteikumi fiziskām personām būs jāsagatavo vienkāršajā valodā. Tajos skaidri jāuzskaita visi izņēmumi, savukārt pašā apdrošināšanas polisē jānorāda visi apdrošinātie un neapdrošinātie riski. Savukārt, lai sūdzību iesniegšana ombudā klientam būtu vienkāršāka un ērtāka, būtiski samazināts sūdzību izskatīšanas laiks, ieviesti norēķini tiešsaistē, palielinātas summas, līdz kurām izskatāmas sūdzības.

Starp citu, Ombudā pērn iesniegts rekordliels sūdzību skaits – 86, kas apliecina klientu augošo informētību par savām tiesībām. Pēc būtības izskatīta 81 sūdzība; deviņas sūdzības apmierinātas pilnīgi vai daļēji, 71 – noraidīta, vienā gadījumā panākts izlīgums.

Atlīdzību sadaļa

Pērn bijis salīdzinoši maz dabas katastrofu, izņemot lauksaimniecības jomu, kur lietavu izraisīti postījumi tika nodarīti lauksaimnieku sējumiem. Straujāko atlīdzību kritumu piedzīvoja īpašumu apdrošināšana. Izmaksāto atlīdzību apjomā pārliecinošs tirgus līderis joprojām ir veselības apdrošināšana, sasniedzot 146 miljonus eiro (31% no tirgus), tai seko dzīvības apdrošināšana ar 92 miljoniem eiro (19% no tirgus) un KASKO ar 80 miljoniem eiro (17% no tirgus). Straujākais izmaksāto atlīdzību pieaugums pērn bijis vispārējā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā – par 40%, veselības apdrošināšanā – par 24% un nelaimes gadījumu apdrošināšanā – par 10%. Straujāko kritumu piedzīvojusi īpašuma apdrošināšana – par 38%, kas skaidrojams ar to, ka 2024. gadā tika izmaksāta rekordliela summa par vasaras vētras un plūdu postījumiem.

VIEDOKLIS

Apdrošināšanas tirgus turpinās mērenu izaugsmi

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents 

Veselības apdrošināšanas lielais īpatsvars apliecina gan šī apdrošināšanas veida nozīmīgumu iedzīvotājiem, gan arī pastāvīgu veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugumu, īpaši stacionārajos pakalpojumos. 

Būtisks izmaksāto atlīdzību apjoma pieaugums – 40% apmērā – pērn fiksēts arī vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Tas, visticamāk, liecina, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji arvien labāk izprot šīs apdrošināšanas nozīmi un aktīvāk izmanto savas tiesības pieprasīt atlīdzības. 

Nu jau otro gadu pēc kārtas interesanta situācija vērojama ar OCTA. Lai gan transportlīdzekļu skaits Latvijā pieaug, parakstīto prēmiju apjoms samazinājās par 6%, kamēr izmaksāto atlīdzību apjoms pieauga par 8%. Vienlaikus vidējā atlīdzība katru gadu palielinās aptuveni par 200 eiro. Ilgtermiņā šāda tendence varētu ietekmēt OCTA cenas, tomēr šobrīd, ņemot vērā augsto konkurenci, cenu kāpums tirgū vēl nav vērojams. Interesanti, ka arvien biežāk OCTA tiek iegādāta uz vienu mēnesi, iedzīvotājiem to iegādājoties kā abonēšanas pakalpojumu. 

Otro gadu pēc kārtas turpināja atgūties dzīvības apdrošināšanas segments, parakstīto prēmiju apjomam augot par 4%. Savukārt īpašuma apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību kritumu (-38%) veicināja tas, ka pērn nebija postošu vētru. Vienlaikus jau šī gada sākumā pēc traģiskajiem notikumiem Bauskas ielā un Katlakalnā sagaidāms atlīdzību pieaugums.

Pērn no 50% uz 70% palielināta atbalsta intensitāte lauksaimniekiem par dārzeņiem, augļiem, ogām un ilggadīgajiem stādījumiem, lai veicinātu gan apdrošinātāju interesi radīt piemērotus produktus, gan klientu vēlmi tos iegādāties. 

Tirgū ienāca arī jauns vietējā kapitāla apdrošinātājs – Sincera Insurance. 

Šogad prognozējama mērena 4–6% izaugsme, saglabājoties līdzšinējiem populārākajiem apdrošināšanas veidiem. Turpinās augt veselības apdrošināšana, iespējams, palielināsies arī īpašuma apdrošināšanas apjoms, kur joprojām ir ievērojams izaugsmes potenciāls. Saglabāsies fokuss uz klientu pieredzi. 

No 1. maija CSDD būs jāreģistrē pašgājēji velosipēdi, kas nozīmē arī obligātu OCTA šiem transportlīdzekļiem. Savukārt no 1. jūlija, ja satiksmes negadījumā iesaistīts transportlīdzeklis bez OCTA, atlīdzību varēs pieprasīt pie jebkura apdrošinātāja. Ar šo gadu samazināts soda punktu skaits par braukšanu bez OCTA – no diviem uz vienu, kā arī pašvaldības policijai ir piešķirtas tiesības kontrolēt OCTA esamību.

Sagaidāms, ka saskaņotā paziņojuma piemērošanas tvērums paplašināsies, tostarp gadījumos, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistīti vairāki transportlīdzekļi.

Gada laikā notiks sagatavošanās darbi apdrošināšanas līgumu vienkāršās valodas ieviešanai. Latvija būs viena no pirmajām Eiropā, kur līguma pirmajā lapā skaidri tiks uzskaitīti riski, kas ir un kas nav apdrošināti. Savukārt šī gada otrajā pusē paredzēta Gjensidige un ERGO apvienošanās. Lai gan konkurence tirgū nedaudz samazināsies, būtiskas strukturālas izmaiņas kopumā nav gaidāmas.

DB analītika ir rakstu sērija, kuras mērķis ir viest skaidrību par ekonomikā notiekošo, balstoties uz pārbaudītiem un drošiem statistikas datiem. Tēmu izvēle pielāgota konkrēta laika aktualitātēm vai problēmām.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par DB analītika rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Bizness.