Apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

"Apdrošinātāji nav izņēmums, un arī mums 2020. ir bijis dīvains gads. Ir gan jāņem vērā, ka apdrošināšanas tirgus krīzes vienmēr izjūt ar laika nobīdi, tādēļ, ja mēs skatāmies uz parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjomiem, tad tirgus joprojām ir "pa nullēm" salīdzinājumā ar 2019.gadu. Tas ir, pateicoties gan nobīdei, gan tam, ka ir atsevišķi apdrošināšanas veidi, kuriem šajā laikā klājas labi. Piemēram, dzīvības apdrošināšanā tās ir mūža pensijas, kur ir labs pieaugums, un tas faktiski izvelk visu dzīvības apdrošināšanas tirgu," teica Abāšins.

Vienlaikus viņš norādīja, ka kritumu ekonomikā klasiski pirmie izjūt transportlīdzekļu apdrošināšanas veidi - gan sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), gan brīvprātīgā sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO). Abos šajos apdrošināšanas veidos ir kritums par 10-15%. 

"Viens iemesls ir saistīts ar to, ka gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi taupa naudu un, iespējams, apdrošinās mazāk, otrs iemesls var būt saistīts arī ar to, ka konkurences rezultātā samazinās polišu cenas. Ja pārdevēju skaits nemainās, bet pircēju skaits iet mazumā, cenu elements nav mazsvarīgs," piebilda Abāšins.

Tāpat viņš minēja, ka interesantas norises ir veselības apdrošināšanā. "Pavasarī, kad bija pirmais pandēmijas vilnis un ierobežojumi, tad veselības apdrošināšanā pāris mēnešus bija vērojams izmaksāto atlīdzību samazinājums. Savukārt pēc tam, kad atkal varēja apmeklēt ārstus, cilvēki arī pie viņiem gāja, un izmaksāto atlīdzību apmērs pieauga. Vēl viena tendence, kura bija novērojama vasaras beigās un rudenī, bija tas, ka ārstniecības iestādes centās kompensēt pavasarī negūtos ienākumus un bija cenu kāpums. Īpaši tas bija vērojams ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām, kur ir mazāka medicīnas speciālistu pieejamība, un, ja ir viens kardiologs, tad pie tā arī ir jāiet," sacīja Abāšins.

Viņš informēja, ka parakstīto prēmiju ziņā veselības apdrošināšanā pērn bija pieaugums par 5%, kas gan varētu būt skaidrojams ar inerci. Savukārt 2021.gadā, visticamāk, parakstīto prēmiju apmērs veselības apdrošināšanā samazināsies, jo, lai gan darba ņēmēji veselības apdrošināšanas polises noteikti gribēs, vienas daļas uzņēmumu maksātspēja nebūs tāda, lai tie varētu darbiniekiem veselības apdrošināšanu iegādāties.

"Veselības apdrošināšanā polišu pircēji mēģina cenas spiest uz leju, jo ir jāekonomē. Savukārt mediķi, no otras puses, cenu mēģina spiest uz augšu, jo ir jākompensē pandēmijas laikā negūtie ienākumi. Tādēļ veselības apdrošināšanas polišu cenas ir iespiestas šādās šķērēs," piebilda Abāšins.

Tāpat Abāšins pastāstīja, ka ceļojumu apdrošināšana pērn gandrīz apstājās, parakstīto prēmiju apmēram kopumā uzrādot kritumu par 40-50%, bet noteikti sekos vēl dziļāks kritums.