Par pierastu praksi kļūst atruna, ka autovadītājam jābrauc atbilstoši ceļa seguma stāvoklim, raksta Neatkarīgā. Transportlīdzekļu īpašnieki ik gadu maksā nodevu, kas paredzēta ceļu uzturēšanai un kvalitatīva ceļu seguma nodrošināšanai – viņiem ir tiesības prasīt, lai tiktu nodrošināts atbilstošs ceļu segums, vai arī šo pienākumu neizpildes rezultātā piedzīt radušos zaudējumus.

Ceļu stāvoklis ir katastrofāls, turklāt bīstamas ir ne tikai Rīgas ielas un ieliņas, bet arī valsts nozīmes ceļi. Kompensāciju tiesīgs prasīt katrs cietušas automašīnas īpašnieks vai apdrošinātājs, taču lielākā daļa to nedara.

Apdrošinātāji ir vienisprātis, ka šogad atlīdzību pieteikumu skaits par bedrēs sabojātām automašīnām pieaugs. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības Ergo ekspertu aplēsēm, šogad atlīdzību pieteikumu skaits prognozējams vidēji par 15% lielāks nekā pērn. Ergo šogad jau saņēmis pāris desmitus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu, turklāt nereti bojājumi gūti uz valsts un pat starptautiskas nozīmes automaģistrālēm. Atbilstoši Ergo 2010. gada statistikai vidējā bojājuma summa ir ap 125 Ls.

Arī kompānija BTA prognozē, ka atlīdzības pieteikumu skaits būs lielāks nekā citus gadus. BTA no 2010. gada marta ir atsākusi pārdot KASKO bedru apdrošināšanas polises, līdz ar to šogad būs īpaši daudz pieteikumu par bedru negadījumiem. BTA apstiprina, ka bojājumi gūti arī uz valsts nozīmes autoceļiem.

Par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs ceļu uzturētājs – valsts, pašvaldība vai privāta ceļa īpašnieks. Ja transportlīdzekļa vadītājam, pārvietojoties pa nekvalitatīvu ceļa segumu un iebraucot bedrē, tiek radīti zaudējumi, viņš var vērsties pie ceļa uzturētāja vai īpašnieka un piedzīt radušos zaudējumus. Ja autovadītājam ir KASKO polise, tad viņš var cerēt uz apdrošinātāju. Ja notikušajā saskatāma ceļu apsaimniekotāja vaina, apdrošināšanas kompānija, kas izmaksājusi atlīdzību klientam, regresa kārtībā var vērsties pret šo apsaimniekotāju.