Tā norāda Latvijas Namu pārvaldītāju (LPS) un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.

LPS sniegtā informācija rāda, ka gada laikā trūcīgo cilvēku skaits ir pieaudzis par 28% un sasniedzis 190 000 cilvēku, garantētā iztikas minimuma saņēmēju skaits pieaudzis par 47%, bet dzīvokļu pabalstu saņēmēju skaits – par 25%.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes veiktā pētījuma, vismaz 41% Latvijas mājsaimniecību ir grūtības samaksāt komunālos maksājumus. Vienlaikus valstī no 26% (pirms diviem gadiem) līdz 21% ir samazinājies nabadzības riska indekss.

Kopējie parādi par apkuri Latvijā ir aptuveni par 25% lielāki nekā pērn un septembra sākumā veido aptuveni 25 miljonus latu, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) apkopotā informācija.

Daugavpilī pirms apkures sezonas parādi ir par 57%, Jūrmalā – par 24%, Rēzeknē – par 20%, bet Jēkabpilī par 19% lielāki nekā gadu agrāk. Šeit gan jāprecizē, ka šie parādi ir siltuma ražošanas un piegādes uzņēmumiem, kurus nav samaksājuši namu apsaimniekotāji.

Kā norāda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, apsaimniekotāji siltuma ražotājiem maksājuši no uzkrājumiem nākamo periodu remontiem un citām rezervēm. Ģ. Beikmanis nosauc piemēru – Cēsīs viņa vadītais namu apsaimniekotājs siltuma ražotājam ir parādā Ls 150 000, bet iedzīvotāji nav samaksājuši par saņemto siltumu aptuveni Ls 200 000. Arī Rīgā situācija ir līdzīga.

Vienīgā pilsēta, kur apkures parādi salīdzinājumā ar 2010. gada septembri ir samazinājušies, ir Valmiera. Pilsētas apsaimniekotāji atzīst – apkures sezonu, visticamāk, nevarēs sākt mājās ar lieliem parādiem. Tajā pat laikā SIA Rīgas namu pārvaldnieks, kas apsaimnieko 4 300 namus, sola apkuri pieslēgt visiem namiem, kas siltumu saņēma pērn. Uzņēmums patlaban izsludinājis konkursu par Ls 4,5 milj. piesaisti apkures sezonas sākšanai.