Šādus datus ir pakopojusi tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūra TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes. Pētījums veikts šā gada septembra beigās. Aptaujāti 800 Latvijas iedzīvotāji.

Starp šiem 70% aptaujāto 46% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti satrauc apkures rēķini, savukārt 24% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju drīzāk satrauc rudens un ziemas augsti apkures maksājumi. Tomēr 16% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju atzīst, ka augstie apkures sezonas maksājumi drīzāk nesatrauc, bet 13% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šie maksājumi vispār nesatrauc. 1% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Db.lv jau ziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu šā gada pavasarī bija 40 miljoni latu, bet septembrī tas bija sarucis zem 25 miljoniem – šādus datus sniedza Latvijas Pašvaldību savienība. Lauku pašvaldībās papildus apkures tarifu pieaugumam un hroniskajiem parādiem siltuma nodrošināšanas problēmas padziļināšot arī gaidāmā simtlatnieku brīvlaišana. No lielākajām pilsētām smagāk ejot Daugavpilij, sasparojusies Valmiera un Rēzekne.

Savukārt šovasar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas bijusī vadītāja Valentīna Andrējeva izteica bažas, ka šogad varētu būs mājas, kam vispār siltumu varētu nepieslēgt.