Tirgus līderu TOP10 saraksts pēdējos gados ir nemainīgs, vienlaikus to kopējais apgrozījums ir svārstījies, augot par 31% 2022.gadā un 11% 2023.gadā, bet samazinoties par 16% 2024.gadā. Kritumu sekmēja viena tirgus līdera krass apgrozījuma samazinājums 2024./2025.finanšu gadā, lai gan pārējie tirgus dalībnieki uzrādījuši pieaugumu.

Audita un konsultāciju niša ir specifiska finanšu nozares joma, kas ietver diezgan plašu pakalpojumu klāstu – ne tikai finanšu auditu, bet arī darījumu, nodokļu, arī juridiskās konsultācijas un pat grāmatvedības ārpakalpojumus. Visbiežāk šos pakalpojumus sniedz auditorkompānijas. Tomēr grāmatvedības ārpakalpojumus, finanšu, nodokļu konsultācijas nodrošina arī specializētie konsultāciju uzņēmumi, kas nav auditorkompānijas.

Šajā apskatā ir apkopotas un analizētas nozares tendences maksimāli precīzi, cik to atļauj publicētie nozares dalībnieku finanšu dati. Analīze ir balstīta uz zvērinātu revidentu komercsabiedrību tirgu, ņemot vērā, ka daļa no kompānijām ir nodalījušas konsultāciju biznesu “māsas” sabiedrībās (piemēram, Grant Thornton, BDO, Deloitte). Attiecīgi, šādas sabiedrības ir iekļautas arī šajā izvērtējumā, jo tās praksē veido nedalāmu pakalpojumu tirgu. Atsevišķi starptautisko auditorkompāniju tīkli iekļauj zvērinātu advokātu birojus, bet tie nav iekļauti veiktajā audita un konsultāciju tirgus analīzē, ņemot vērā pamatpakalpojumu specifiku.

Visstraujāk aug vidējā lieluma kompānijas 

Apgrozījuma pieaugumu divciparu skaitļos 2024. gadā demonstrēja starptautiskās auditorkompānijas, kas ierindojas aiz “lielā četrinieka”: Grant Thornton, BDO, Nexia Audit Advice AS (auguši par 10% un vairāk). Minētie uzņēmumi uzrādīja salīdzināmu izaugsmi arī iepriekšējā gadā, savukārt 2022.gadā to izaugsme sastādīja 15% un pat 20%.

Avots: Uzņēmumu gada pārskati. Finanšu periodi ir izlīdzināti pēc finanšu perioda sākuma datuma, piemēram, 2024.gads. Tabulā ir iekļauti kopējie finanšu rādītāji par tīklu uzņēmumiem, kas sniedz revīzijas un finanšu konsultāciju pakalpojumus.

Savukārt “lielā četrinieka” kompāniju apgrozījums 2024. gadā ir palielinājies tikai par 0%-3% un Ernst&Young Baltic apgrozījums samazinājās par 48%, sasniedzot aptuveni 2020. gada līmeni. Tas daļēji skaidrojams ar iepriekšējos gados attīstīto pakalpojumu centru modeli, kur pakalpojumu eksports sasniedza ap 20 miljoniem eiro, bet šogad samazinājies līdz aptuveni 9 miljoniem.

Kopumā auditorkompāniju tirgus Latvijā un pasaulē jau ilgus gadus raksturo ļoti augsta koncentrācija nelielā skaitā uzņēmumu. Neskatoties uz pēdējos gados lēnāku izaugsmi, tā sauktās “lielā četrinieka” kompānijas joprojām dominē pēc ieņēmumiem, un katra no tām ir būtiski lielāka nekā pārējie tirgus dalībnieki.

Arī pēc ieņēmumu korekcijas 2024./2025. finanšu gadā, Ernst&Young Baltic saglabāja līdera pozīciju tirgū, kam seko KPMG Baltic, Deloitte tīkla uzņēmumi un PricewaterhouseCoopers. Lielākais audita un konsultāciju uzņēmums ārpus “lielā četrinieka” ir Grant Thornton Baltic. Neskatoties uz vidējo kompāniju demonstrēto spēju veiksmīgi konkurēt ar “lielā četrinieka” kompānijām, līderu sastāvs Latvijā paredzamajā nākotnē diez vai mainīsies, pat neskatoties uz būtiski atšķirīgu attīstības dinamiku pēdējos gados.

Mākslīgā intelekta ienākšana nozarē

“Audita un konsultāciju uzņēmumi globāli investē milzīgas summas mākslīgā intelekta risinājumu izveidošanā un ieviešanā, līdzīgi procesi notiek arī Latvijā, lai gan ieguldījumu summas ir atbilstoši tirgus lielumam. Lielāku rezultātu no mākslīgā intelekta izmantošanas potenciāli var gūt starptautisko tīklu dalībfirmas ar nosacījumu, ja tiem būs pieejami tīklā radītie risinājumi,” norāda Raivis Irbītis, “Grant Thornton Baltic” partneris un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes loceklis.

Tomēr arī vietējā kapitāla uzņēmumi ir spējīgi rādīt MI rīkus, kas ir pielāgoti gan vietējam tirgum un tā specifikai, gan arī vietējo uzņēmumu mērogam, un atdeve no šiem rīkiem potenciāli var būt pat lielāka, nekā no standartizētiem globālo tīklu risinājumiem, kas izveidoti darbam ar cita mēroga klientiem. Kā un kādā apjomā MI risinājumi mainīs audita un konsultāciju jomu, radīs tuvākie gadi.

Plānojot mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu un iespējamu izmantošanu, jau šobrīd ir iezīmējusies potenciāli ļoti nopietns izaicinājums. Lai gan mākslīgais intelekts paver iespējas efektivizēt datu analīzi un rutīnas darbus, šobrīd šķiet, ka primāri tas būs spējīgs aizvietot mazāk pieredzējušos darbiniekus, piemēram, jaunākos asistentus. Tajā pašā laikā, nododot vienkāršākus uzdevumus izpildei mākslīgā intelekta rīkiem, potenciāli tiks izjaukts gadiem ilgi veidotais finanšu profesionāļu veidošanas cikls, sākotnējā karjeras posmā apgūstot bāzes zināšanas, kas tālāk tiek padziļinātas gan apmācību, gan pieredzes ceļā. Pēc pieciem vai desmit gadiem šāds “paaudžu pārrāvums” var rezultēties pieredzējušu augsta līmeņa ekspertu deficītā šajā jomā. Šis risks tiek uzskatīts par vienu no nopietnākajiem ilgtermiņa izaicinājumiem.

Ilgtspējas ziņošanas pakalpojumu potenciāls – pagaidām “on hold”

Regulējuma izmaiņas, īpaši ilgtspējas ziņošanas jomā saskaņā ar CSRD (ES ilgtspējas ziņošanas direktīva) un ESRS (Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarti), pēdējā gada laikā parādījušas, cik strauji var mainīties tirgus ekspektācijas. Lai gan daudzi auditoru un konsultāciju uzņēmumi aktīvi gatavojās ilgtspējas ziņošanas pieaugumam, praksē Latvijā tas varētu būt nepieciešams tikai dažiem uzņēmumiem.

“Paradoksāli – 70 auditori Latvijā ir sertificējušies ilgtspējas ziņojumu apliecināšanai, bet saskaņā ar regulējuma izmaiņām šāds audits provizoriski varētu būt nepieciešams vien 10 uzņēmumiem, neskaitot tos kuri to izvēlēsies veikt brīvprātīgi. Tas liek apšaubīt ilgtspējas ziņošanas pakalpojumu plašas izaugsmes potenciālu, vienlaikus radot nišas iespējas tiem, kas būs vislabāk sagatavoti,” norāda Raivis Irbītis.

Vai gaidāma tirgus konsolidācija?

“Auditorkompāniju nozare ieiet pārmaiņu posmā, kur izšķiroša būs spēja līdzsvarot tehnoloģijas, cilvēkus un regulējumu. Palielinoties klientu izvērtēšanas prasībām, kļūstot arvien sarežģītākām gan klientu izvērtēšanas procedūrām, gan audita un konsultāciju standartiem un procedūrām, pieaug gan prasības auditoru un konsultantu profesionalitātei, gan birokrātiskais slogs nozares uzņēmumiem,” norāda Raivis Irbītis.

Ievērojot regulāras kontroles no valsts institūcijām (LR Finanšu ministrija), profesionālajām asociācijām (LZRA) un starptautiskajiem tīkliem, maziem nozares spēlētājiem būs arvien grūtāk izpildīt visas prasības, saglabājot darbības efektivitāti.

Vai nākotnē ir iespējama tirgus konsolidācija, lieliem spēlētajiem “apēdot” mazos vai mazajiem apvienojoties kopā, lai stāties pretī lielo spēlētāju spiedienam, vienlaikus izpildot regulējošo normu prasības? “Lielā četrinieka” apvienošanās gan ir maz ticama, taču globāli jau notiek šo uzņēmumu izplešanās, iegādājoties mazākus uzņēmumus un paplašinot pakalpojumu klāstu – konsultācijās, IT un ESG. Nav izslēgta arī mazo un vidējo tirgus dalībnieku apvienošanās, veidojot spēcīgākus spēlētājus.