Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Virzību diktē slinkums

Ņemot vērā šīs tendences, nākamo piecu gadu laikā bankas turpinās kļūt aizvien neredzamākas, prognozē "ING" inovāciju vadītājs Benuā Legrāns. "Jau tagad kartes izņemšana no maciņa šķiet jau vecmodīgs process, aizvien populārāki kļūst norēķini ar ierīci, kas piestiprināta pie ķermeņa vai sejas atpazīšanas tehnoloģiju," viņš norādījis izdevumam "American Banker".

"ING" izveidojis start-up uzņēmumu, kas attīsta programmatūru tieši šādam mērķim - dažādām viedajām ierīcēm ļauj veikt maksājumus to lietotāja vietā. Tā var tikt iestrādāta mazās pudelītēs, kas brīdī, kad tās iztukšotas, tiek pasūtītas interneta veikalā vēlreiz. Tāpat tā var tikt instalēta automašīnā, lai, piebraucot pie degvielas uzpildes stacijas, maksājums tiktu veikts automātiski. Tāpat aizvien lielāka nozīme būs dažādiem virtuālajiem asistentiem, piemēram, "Siri", "Alexa", automašīnas vai tālruņa aplikācijām, ar kuru palīdzību varēs izrunāt ar banku sev nepieciešamos jautājumus.

"Banku pakalpojumu saņemšana ar balss asistentu palīdzību ir virziens, kurā mēs ejam. Kādēļ? Jo cilvēks ir slinks," sacījis B. Legrāns.

"Jo tālāk attīstās tehnoloģijas, jo mazāk par tām ir jārunā. Tehnoloģiju attīstības laikā tās patiesībā zaudē savu iepriekšējo nozīmi. Aizvien vairāk ir jārunā par klienta pieredzi un aspektiem, kas tad ir būtiski tieši klientam. Vai klientam ir būtiski veikt maksājumu kā procedūru? Nē. Ja viņš vēlas preci vai pakalpojumu un piekrīt darījuma nosacījumiem, atsevišķa maksāšanas operācijas nav nepieciešama. Jā, šobrīd dažāda veida maksājumu platformas – viedpulksteņi un viedtelefoni, kas savienoti ar bezkontakta norēķinu iespējām, piemēram "iOs" ierīces un "Apple Pay" partnerībā ar bankām ir ikdienas norēķinu ikona. Tomēr tā nav gala pietura maksājumiem. Nākotnes maksājumi ir tad, kad maksājumu nav. Tā ir lieka darbība, tā tiks nevis automatizēta, bet autonomizēta," skaidro "Swedbank" Digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš.

"Un tad, jo vairāk autonoma finanšu ikdiena, jo lielāka loma ir finanšu kontrolei. Salīdzinājums būtu kā ar mājās esošām dažādām sadzīves ierīcēm, vēlēšanās būs iegūt vienu izcilu, intuitīvu kontroli pār pakalpojumu kopumā. Tāpēc, finansēm kļūstot iebūvētām, nemanāmām, kontrolei jākļūst daudz pilnvērtīgākai. Ar iebūvētiem brīdinājumiem, arī ar pamudinājumiem, kā dzīvot finansiāli veselīgāk," piebilst Ģ. Bērziņš.

"Būtiski saprast vēl vienu lietu. Šo visu virzību vairs neveido viens vai daži tirgus spēlētāji. Jaunā tehnoloģiskā attīstība paredz arī nozaru lomu samazināšanos. Tām būs arvien mazāka loma. Konkurences vietā ienāk kookurence ("coopetition") – kad tirgus dalībnieki var sasniegt lielāko ieguvumu sev tikai tad, kad arī partneri vai pat konkurenti ir ieguvēji. Tieši tāpēc mūsdienu pakalpojumu radīšana un piegādāšana pāriet uz atvērtu modeli, tostarp finanšu pakalpojumu jomā," skaidro Ģ. Bērziņš.

"Tomēr, lai šādai atvērtu pakalpojumu un datu kustībai pievienotos, ir būtiski jāpilnveido līdzšinējās tehnoloģijas. Ja līdz šim tehnoloģijas bija ļoti tehniskas, tad veidojās sajūta, ka cilvēks strādā tehnoloģijām. Šobrīd ir pamatotas aizdomas, ka tieši šis modelis mainās vietām, tehnoloģijas vairāk strādās cilvēkam," piebilst "Swedbank" eksperts.

Latvija neatpaliek

Arī Latvijā turpinās banku pakalpojumu digitalizācija, un var gaidīt jaunumus šajā jomā. "Jau šobrīd pašsaprotami mums ir tādi pakalpojumi kā, piemēram, "Mobilly" automašīnas stāvvietu apmaksai, vai "Uber" un "Bolt" taksometra pakalpojumiem. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka mēs sagaidām līdzīgas iespējas arī citās mūsu dzīves jomās - norēķinoties par precēm lielveikalos, apmeklējot kinoteātrus," saka bankas "Citadele" E-biznesa daļas vadītājs Mārtiņš Bērziņš. Jau šobrīd iespējams samaksāt izmantojot telefonu, bet kā nākamo soli varam sagaidīt pirkuma apstiprināšanu ar mūsu biometriskajiem datiem – seju, balsi, pirksta nospiedumu vai arī ar "nēsāmajām" tehnloloģijām (pulksteņi, gredzeni u.c.). Finanšu uzņēmumi Latvijā un Baltijā - gan bankas, gan finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, aktīvi strādā, lai šos jauninājumus nodrošinātu, līdz ar to jau drīzumā varam sagaidīt aizvien jaunas norēķinu iespējas.

"Tieši maksājumu jomā visaktīvāk darbojas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kas sadarbojas un konkurē ar bankām. Vienlaikus tas norāda uz tendenci, ka individuāla klātienes apkalpošana kļūs dārgāks pakalpojums, savukārt ikdienas pakalpojumi kļūs arvien digitālāki," uzskata "Luminor" privātpersonu segmenta vadītājs Baltijā Normunds Rudzītis.

Pēc viņa teiktā, arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne tikai skaidru naudu, bet pat bankas kartes. Piemēram, zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis seko viņiem. Jau šobrīd ne-skaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt.

Arī bezkontakta maksājumu kartes ir kļuvusi par ikdienu. Skaidra nauda Latvijā, visticamāk, tik drīz nepazudīs, bet tās īpatsvars turpinās samazināties un ikdienas maksājumi gan sastāvēs teju tikai no bezskaidras naudas, paredz eksperts.

"Nenoliedzami, ka banku pakalpojumi digitālajā vidē būs pieejami arvien plašākā klāstā, un, ņemot vērā pieaugošo lietotāju pieredzes jeb UX (user experience) nozīmi produktu un pakalpojumu attīstībā, tie tiks vēl vairāk integrēti mūsu ikdienā un ierīcēs, ko lietojam," prognozē "SEB bankas" Digitālās attīstības vadītājs Iļja Nogičevs.

Būtisks solis tuvāk izmaiņām finanšu pasaulē Baltijā ir "Open Banking" jeb atvērtās sadarbības platforma. Runājot par attīstību tālākā nākotnē, mākslīgais intelekts varētu palīdzēt analizēt klientu uzvedību un paradumus, lai sniegtu ieteikumus efektīvākai ikdienas naudas plūsmas pārvaldībai, piemēram, iesakot izdevīgākos valūtas kursus, no kura konta labāk veikt maksājumus, kā labāk pārvaldīt rēķinus u.c., viņš min piemērus. Attīstoties tehnoloģijām, mainās arī veids, kā klienti komunicē ar uzņēmumiem. Arvien vairāk tiek izmantotas attālinātās saziņas iespējas, turklāt atbildes klienti vēlas saņemt nekavējoties, līdz ar to saziņu e-pastos vai pa tālrunim arvien vairāk aizstāj saziņa čatos vai sociālajos tīklos.

"Ja reiz "Google" katru rītu mums var paziņot, kāda ārā ir gaisa temperatūra un kas jauns noticis pasaulē, tikpat labi mēs varētu saņemt paziņojumus, ka rēķini no bankas kontiem ir apmaksāti un atlikusī nauda ir ieguldīta. Vai, piemēram, ziņot par bērnu tēriņiem un ieteikt, kur varbūt tos vajadzētu ierobežot. Taču no otras puses, neraugoties uz tehnoloģiju attīstību, bankām ir būtiski saglabāt savu klātbūtnes sajūtu, jo ne visi klienti var un vēlas būt pilnībā digitāli. Cilvēki ir dažādi un tikpat dažādi ir viņu paradumi. Lai arī kā nākotnē attīstīsies tehnoloģiju sniegtās iespējas, joprojām būs svarīgas cilvēciskās attiecības un padoms, piemēram, iegādājoties pirmo mājokli vai investējot mūža uzkrājumus. Savukārt ikdienas bankas pakalpojumus gan var nebūt tik redzami un jūtami," viņš piebilst.

"Skaidrs arī tas, ka nākotne ir mobilajās ierīcēs. Finanšu pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir parādīt veidus, kā savas finanses sakārtot visefektīvākā veidā, ietaupot laiku. Klientu vēlme ir, lai visas šīs lietas darbojas intuitīvi un ļoti vienkārši – tikai tā arī var panākt to izmantošanu," paredz N. Rudzītis.