Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, tāpat kā ikvienā maksātnespējas procesā, svarīgākais lēmums ir par to, vai banka ir glābjama (sanējama), vai arī vienīgais risinājums ir bankrots. Ja ir sagatavoti sanācijas projekti, svarīgs ir kreditoru viedoklis par to īstenošanas iespējamību. Piemēram, administrators nevar izlemt kreditoru vietā, vai viņiem būtu izmaksājami ieguldītie finanšu līdzekļi, vai arī viņi ir gatavi kapitalizēt savu ieguldīto, bet pašreiz neatgūstamo kapitālu. Ja kreditori vēlas iegūt bankas akcijas, kuras iegūs vērtību nākotnē, šāda kreditoru vēlme ir vismaz jāizvērtē. Nedrīkst aizmirst, ka tieši kreditori ir galvenie lēmumu pieņēmēji maksātnespējas procesā, skaidro asociācija.

Administratoru asociācija iepriekš pieprasīja paskaidrojumus no SIA KPMG Baltics pilnvarotā administratora Jāņa Ozoliņa par nesertificētu personu līdzdarbību Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, taču tie netika saņemti.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa šā gada 29. martā izlēma neskatīt tiesā iesniegtās sūdzības saistībā ar maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora iespējamo rīcību un administratora atcelšanu.

Tiesnesis Gvido Ungurs norādīja, ka saņemtas kopumā četras sūdzības, kurās arī lūgts atcelt Krājbankas administratoru. Vienu no sūdzībām iesniegusi, SIA Žurnāls Santa, bet, kas iesniedzis pārējās trīs, netika atklāts.

Jāatgādina, ka trīs dienas pirms Rīgas apgabaltiesa plāno skatīt pieteikumu par Latvijas Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, ar prasību atcelt no amata maksātnespējīgās bankas administratoru SIA KPMG Baltics vērsās izdevniecība Žurnāls Santa. Pirms tam ar šādu prasību tiesā jau vērsās Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Krājbankas kreditorus, kā arī Rīgas dome.

Tajā pat laikā Krājbankas administrators KPMG Baltics kategoriski noraida izteiktos apgalvojumus par neprofesionālu administratora funkciju pildīšanu un strādāšanu savu vai kādu trešo personu labā. Pēc administratora domām, līdzšinējās un arī turpmākajās dienās dažādu personu plānotās aktivitātes saistītas ar vēlmi izdarīt spiedienu uz tiesu, kurai 29. martā jālemj par MAS Latvijas Krājbanka bankrotu.

Db.lv jau vēstīja, ka maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas kopējais zaudējumu apjoms uz šā gada marta beigām bija 9,8 miljonus latu, bet šogad trijos mēnešos kopējie bankas maksātnespējas procesa izdevumi sasnieguši 4,42 miljonus latu.

Pārskats par šā gada martu liecina, ka administrators ir koriģējis Krājbankas zaudējumu apjomu par janvāri un februāri, attiecinot izveidotos uzkrājumus kredītu un korespondentkontu atlikumu vērtības samazināšanās zaudējumiem 39,83 miljonu latu apjoma uz iepriekšējā finanšu gada uzkrātajiem zaudējumiem, jo vērtības samazināšanās izriet no notikumiem iepriekšējā finanšu gadā. Rezultātā Krājbankas zaudējumu apjoms 2010. gadā sasniedzis 234,9 miljonus latu.

Lai gan administrators un tā palīgs par nedaudz vairāk kā triju mēnešu darbu saņēmis atlīdzībā 619,76 tūkstošu latu, tas sūkstās, ka tiesas lēmuma kavēšanās par Krājbankas bankrotu negatīvi ietekmē atgūto aktīvu apjomu. KPMG Baltics uzskata, ka to lieliski ilustrē arī pārskatu salīdzinājums: ja februārī bankas aktīvi bija 382,25 milj. Ls, tad šobrīd aktīvu vērtība ir samazinājusies par 11,43 milj. Ls. Pēc administratora skaidrotā, aktīvu vērtības samazinājums saistīts ar papildu uzkrājumu veidošanu sliktiem kredītiem.