«Visticamāk, līdzīgs scenārijs ir gaidāms arī Latvijā – daļa cilvēku pāris gadu laikā spēs integrēties dažās augošajās nozarēs (kā rūpniecība un transporta pakalpojumi), bet pārējie iekļausies darba tirgū pakāpeniski,» prognozē Hipotēku bankas vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis.

Latvijā pēdējās ziņas par bezdarba līmeņa samazināšanos teorētiski liek domāt, ka ir parādījušās darba vietas un cilvēki pamazām atgriežas darba tirgū. Tomēr, analizējot oficiālos rādītājus par bezdarbu un darbavietām, redzams, ka spriest par būtisku darba tirgus atveseļošanos vēl ir pāragri, uzskata J. Hermanis.

Pēc strauja darba vietu skaita krituma par aptuveni 240 tūkstošiem no 2008.gada vidus līdz 2009.gada 3.ceturksnim sekoja bezdarbnieku skaita pieaugums par aptuveni 140 tūkstošiem. Tātad ap 100 tūkstoši ir aizgājuši ārpus darba tirgus statistikas, tostarp daļa šo cilvēku ir emigrējuši. Lai arī kopš krīzes sākuma oficiālā statistika par migrāciju neuzrāda būtisku aizbraucēju skaita pieaugumu, piemēram, izbraucošo un iebraucošo pasažieru starpība Rīgas lidostā un Rīgas ostā norāda, ka Latviju 2009.gadā pametuši vismaz 50 tūkstoši cilvēku, lēsa baņķieris. Savukārt atlikušajiem aptuveni 50 tūkstošiem cilvēkiem vairs nav oficiālas darbavietas, kuri ir palikuši valstī, taču nav reģistrējušies kā bezdarbnieki.

J. Hermanis tam kā iemeslu minēja dažādus faktorus, tostarp krīzes apstākļos aizvien biežāk strādājošie tiek nodarbināti uz nepilnu slodzi, tāpat strauji augusi nelegālā nodarbinātība – ja iepriekšējos gados bija spēcīgi stimuli strādāt legāli (pastāvēja dāsni pabalsti, māmiņu algas u.c. labumi) un darba devēji varēja atļauties tos maksāt, tad šobrīd stimuli oficiālai nodarbinātībai ir salīdzinoši vāji. J. Hermanis secina, ka vājinās sakarība starp bezdarba un darba vietu skaita izmaiņām un aiz statistikas par nelielu bezdarba samazinājumu, visdrīzāk, stāv niecīgs darba vietu skaita pieaugums.

Šā gada pirmajā ceturksnī, kad bezdarbs vēl kāpa, vienīgās apakšnozares, kur darba vietu skaits pieauga, bija mežizstrāde, kokapstrāde, metālapstrāde, personāla atlase, sociālā aprūpe. Tomēr visās nozarēs kopumā joprojām bija novērojams darba vietu skaita samazinājums – par 9800.

Baņķieris prognozē, ka šā gada 2.ceturksnī visās nozarēs kopsummā jau būs redzams neliels darba vietu skaita pieaugums un vislielāko ieguldījumu darba vietu skaita radīšanā varētu dot rūpniecības apakšnozares, kuras piedzīvo augšupeju un kur parasti ir pietiekoši liels darba vietu skaits. Tomēr rūpniecība nevar atrisināt darba tirgus problēmas – krīzes periodā tās negatīvais ieguldījums kopējos bezdarba rādītājos bija 4-5%, un arī atgūšanās posmā tās pozitīvais ieguldījums nepārsniegs minēto apjomu.