Savā paziņojumā apvienība norāda, ka, neskatoties un to, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš norādīja, ka pilns lēmuma teksts par bankrota procedūras pasludināšanu un sūdzību noraidīšanu būs pieejams jau 14. maijā, šobrīd kreditori neesot saņēmuši lēmuma rakstisko versiju.

«Vērojot administratora aktīvo rīcību pēc tiesas lēmuma, apvienībai ir radies jautājums – vai administrators var rīkoties tik aktīvi, kamēr nav saņemts pilns tiesas lēmums, kurā iespējams var būt minēti kādi būtiski motīvi vai argumenti. Kā zināms, jau uzreiz pēc tiesas sēdes administratora pārstāvis Jurcāna kungs paziņoja, ka tūlīt tiks uzsākta mantas vērtēšana un izpārdošana, lai gan normāla juridiskā prakse paredz, ka tomēr ir jāsaņem tiesas rakstisks lēmums pirms veikt jebkādas darbības,»uzsver apvienība.

Tā vērsusies ar sūdzību arī Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā un pie Tieslietu ministra par tiesas rīcību, kura, pēc apvienības domām, ar savu vilcināšanos pieņemt lēmumu šajā lietā radījusi zaudējumus bankas kreditoriem. Pēc apvienības aprēķiniem, ja tiesa būtu rīkojusies procesuālo normu ietvaros, būtu bijis iespējams ietaupīt vismaz divus miljonus latu.

DB jau rakstīja, ka maija sākumā tiesa apmierināja Krājbankas administratora KPMG Baltics pieteikumu par maksātnespējīgās kredītiestādes bankrota procedūras uzsākšanu. Līdz tam lēmumu pieņemt neļāva virkne sūdzību, kas tiesā tika iesniegtas saistībā ar iespējamo SIA KPMG Baltics un tā pilnvarotās personas maksātnespējas administratora Jāņa Ozoliņa rīcību. Tiesa visas desmit sūdzības noraidīja.

Jāmin, ka administrators, izvērtējot bankas finansiālo stāvokli un iesniegtos sanācijas plānus, bija secinājis, ka vienīgais iespējamais maksātnespējas risinājums ir bankrota procedūras uzsākšana. Tam piekrita arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Pēc tiesas lēmuma SIA KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns norādīja, ka principā bankrota procedūras uzsākšana nozīmējot to, ka administrators var sākt realizēt un plānveidīgi organizēt bankas aktīvus ar domu maksimāli daudz atgūt līdzekļus kreditoriem.

Jāmin arī, ka apvienības viedoklis nav mainījies arī pēc šī tiesas lēmuma par sūdzību noraidīšanu, ka kreditoru intereses tiek pārkāptas no SIA KPMG Baltics puses. «Tādēļ tiks vērtēts tiesas lēmums un attiecīgi tiks veiktas darbības, lai to pārsūdzētu ne tikai Latvijas tiesu instancēs, bet arī Eiropas tiesā,» uzsver apvienība. Jāpiebilst gan, ka tiesas lēmums nav pārsūdzams.