Raidījumā Dienas rīts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ilggadīgais priekšsēdētāja vietnieks Jānis Brazovskis norādīja, ka nevar atlaist bankas darbiniekus, izpārdot tehnoloģijas un filiāles «līdz nav dots starta šāviens».

FKTK priekšsēdētāja vietnieks skaidroja, ka no Latvijas Krājbankas kredītportfeļa iespējams atgūt aptuveni 200-250 miljonus latu, kas nodrošina valsts prasības. 

Runājot par to, kāpēc Krājbanku nevarēja «saglābt», J. Brazovskis skaidroja, ka sanācijai bijis nepieciešams 170 miljonu latu liels ieguldījums, bet ieguldītāji neesot atradušies. Savukārt valsts atbalsts neesot bijis iespējams ne juridisku, ne arī ekonomisku apsvērumu dēļ.

Salīdzinot ar Parex bankas glābšanu, Krājbanka neesot bijusi sistēmnozīmīga un sistēmbīstama. Bankas problēmas neesot radījušas sistēmnozīmīgu situāciju, kā arī tās nav pārmetušās uz citām bankām, bet lielākā daļa noguldītāju savu naudu ir saņēmuši.

FKTK pārstāvis arī pastāstīja, ka komisijai ir iekšējs banku uzraudzības reitings un uzmanība tiek pievērsta visām bankām un riska grupām. Tāpat komisija sadarbojas ar tiesībsargājošām iestādēm gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Sadarbībai tomēr jābūt ātrākai un plašākai, atzina J. Brazovskis.

Db.lv jau vēstīja, ka Rīgas apgabaltiesa aizvadītajā nedēļā nolēma sākt maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka bankrotu. Lēmums nav pārsūdzams.

Vēstīts arī, ka šā gada pirmajos trijos mēnešos kopējie Krājbankas maksātnespējas procesa izdevumi sasnieguši 4,42 miljonus latu.