Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

"Swedbank" pārstāvis skaidroja, ka šo konsultāciju centru vietā nav plānots veidot pilna laika filiāles. Turklāt šajos konsultāciju punktos pagaidām bankas darbinieki pieņem vienu reizi nedēļā. Pieņemšanas laiks un biežums ir atkarīgs no iedzīvotāju izrādītās intereses.
Šobrīd "Swedbank" meklē telpas arī citās pašvaldībās, piemēram, Bauskā. Krops pauda cerību, ka līdz jaunajam gadam izdosies telpas atrast. Viņš arī uzsvēra, ka šajā procesā ļoti liela nozīme ir vietējai pašvaldībai, kas vislabāk zina, kādas telpas ir pieejamas.
Krops pieminēja, ka, piemēram, Madonā tieši pašvaldība sniedza neatsveramu palīdzību, ļaujot pirmo konsultāciju punktu atvērt četrus mēnešus pirms likumā prasītā termiņa.

"SEB bankas" pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka no nākamā gada banka nodrošinās trīs pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas Bauskā, Kuldīgā un Madonā. Šajās vietās klienti varēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus pēc iepriekšēja pieraksta divas reizes nedēļā.

Papildus tam sešu novadu centros - Balvos, Preiļos, Krāslavā, Valkā, Limbažos un Saldū - "SEB banka" piedāvās alternatīvu klientu apkalpošanu, nodrošinot izbraukuma pakalpojumus pēc klientu iepriekšēja pieteikuma. Jauno pieeju "SEB banka" plāno īstenot sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi bankas pakalpojumiem.

"SEB bankā" norāda, ka tā pašlaik strādā pie piemērotu telpu meklēšanas vai esošo telpu pielāgošanas, kā arī risina tehniskā nodrošinājuma jautājumus, lai klientu apkalpošanas vietas varētu sākt pilnvērtīgu darbību.

Bankas "Citadele" Baltijas klientu apkalpošanas daļas vadītājs Toms Stārosts aģentūrai LETA norādīja, ka banka "Citadele" sekmīgi īsteno Latvijas Bankas noteikumu prasības par finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu reģionos.

Vietas, kur plānots stiprināt klātbūtni, jau ir noteiktas - nākamā gada sākumā jauna pakalpojumu sniegšanas vieta tiks atklāta Limbažos, un tajā klientiem būs pieejams klātienes apkalpošanas serviss. Tāpat nākamā gada sākumā tiks izveidotas divas alternatīvās apkalpošanas vietas - Līvānos un Balvos. Tajās klienti pēc iepriekšēja pieraksta varēs saņemt nepieciešamos bankas pakalpojumus vismaz reizi nedēļā.

Savukārt "Luminor Bank" Latvijas filiāles klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa aģentūrai LETA norādīja, ka atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem un veiktajam izvērtējumam "Luminor Bank" pašreiz ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, un tuvākajā laikā banka neplāno atvērt papildu vietas.

Viņa skaidroja, ka Latvijas Bankas klātbūtnes nosacījumi ir saistīti ar konkrētās finanšu iestādes klientu portfeli, un klātienes apkalpošanas centru vai alternatīvu risinājumu atbilstības izvērtēšana pēc likuma stāšanās spēkā no nākamā gada notiks katru gadu.
"Luminor Bank" pārstāve pauda, ka klientu paradumi mainās un jau ilgāku laiku iedzīvotāji lielākoties izvēlas banku pakalpojumus saņemt attālināti, nevis klātienē. Tie klientiem interesējošie jautājumi, kas tiek kārtoti klātienē klientu apkalpošanas centros, ir, piemēram, "Smart-ID" lietotnes uzstādīšana un specifisku kontu atvēršana.

Latvijas Bankā norādīja, ka bankas saistībā ar klātienes klientu apkalpošanas vietām, kas katrai no tām individuāli jānodrošina atbilstoši Latvijas Bankas Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumu nosacījumiem, aicinātas sazināties ar konkrētajām pašvaldībām, lai ieviestu konkrētās pilsētas un tuvāko novadu iedzīvotāju vajadzībām atbilstošākos risinājumus, un tās ir aicinātas par savām iecerēm informēt plašāku sabiedrību, lai no 2026. gada 1. janvāra Latvijas iedzīvotāji būtu informēti par iespējām klātienē izmantot dažādus banku pakalpojumus.

Latvijas Bankā arī vērsa uzmanību, ka banku savstarpējā saziņa šajā jautājumā un tai sekojošās darbības nevar tikt veiktas, lai ierobežotu konkurenci un iedzīvotāju iespējas izvēlēties banku pakalpojumus.

Atbilstoši noteikumiem Latvijas Banka savā tīmekļvietnē nodrošinās publiski pieejamu elektronisku Latvijas karti, kurā norādīs informāciju, kuru bankas atbilstoši šo noteikumu prasībām būs sniegušas Latvijas Bankai par to nodrošinātajām klātienes pakalpojumu sniegšanas vietām. Savukārt bankām savās tīmekļvietnēs būs jāpublicē un redzamās vietās savās klātienes pakalpojumu sniegšanas vietās būs jāizvieto informācija par pakalpojumu sniedzēja nodrošinātajām klātienes pakalpojumu sniegšanas vietām, to veidiem, darba laiku, pieejamo klātienes pakalpojumu klāstu un to saņemšanas kārtību.

Jau ziņots, ka Latvijas Banka pērn izstrādāja un apstiprināja Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus, kas nodrošinās banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos.

Latvijas Bankas noteikumi paredz, ka klātienes pakalpojumi pastāvīgi jānodrošina valstspilsētās un lielāko novadu (ar vismaz 25 000 iedzīvotāju) centros, ja konkrētajai bankai ir vismaz 20% klientu no valstspilsētas vai novada iedzīvotāju skaita, un tuvāko 40 kilometru attālumā vēl nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.

Pārējo novadu centros bankām jānodrošina klātbūtne, bet ne pilnībā pastāvīga klientu apkalpošanas vieta, kurā klienti jāapkalpo pēc viņu pieprasījuma.

Latvijas Bankā pauda, ka kredītiestāžu klātbūtne reģionos nodrošināma elastīgi un racionāli, tāpēc kredītiestādēm ir iespēja prasīt piemērot izņēmumus, ja, piemēram, tās pierāda, ka lielākā daļa klientu konkrētajā novadā ir digitāli aktīva.

Plānots arī regulāri pārskatīt noteikumus un to praktisko piemērošanu, nepieciešamības gadījumā precizējot kritērijus un nosacījumus. Bankām būs izvēles brīvība attiecībā uz iespējami piemērotāko pakalpojumu sniegšanas organizēšanas veidu, tāpēc prognozējams, ka būtiska praktiskā nozīme varētu būt arī to spējai veidot sekmīgu sadarbību ar pašvaldībām, atzīmē Latvijas Bankā.