Proti, Sydbank lēmusi, ka negatīva gada likme -0,6% apmērā tiks piemērota depozītiem, kas ir lielāki par 7,5 miljoniem Dānijas kronām (aptuveni 1,1 milj. eiro).  «Tādā vidē, kā esam pašlaik, būs arvien grūtāk un grūtāk nopelnīt naudu,» spriedusi bankas vadītāja Karena Frosiga un piebildusi, ka tas ir bijis nepieciešams solis.

Šomēnes arī cits Dānijas aizdevējs Jyske Bank lēmis, ka tādu pašu likmi (-0,6%) piemēros lielajiem klientu depozītiem. Bankas vadītājs piebilda, ka gatavojās vēl astoņiem gadiem ar negatīvu likmi (šajā valstī centrālā banka negatīvas likmes ieviesa jau 2012. gadā).

DB jau ziņojis, ka Eiropā kādu laiku aktuāla diskusija par negatīvām likmēm ierindas banku klientiem. Tās pašas Dānijas baņķieru asociācijas pārstāvji teikuši, ka bankas, kas pagaidām privātpersonas no negatīvām likmēm pasargā, savus produktus pārdod zem pašizmaksas. Pagaidām šīs valsts lielākā banka - Danske Bank – teikusi, ka saviem klientiem šādas likmes nepiemēros.

Arī Šveicē UBS banka pirms kāda laikā ziņoja, ka negatīvu likmi -0,6% apmērā tā noteiks saviem bagāto klientu eiro depozītiem (kuri pārsniedz 500 tūkst. eiro). Tāpat negatīvas likmes piemērotas lieliem kontiem ar Šveices frankiem. Arī Šveices Credit Suisse lielajiem eiro depozītiem – vismaz miljona apmērā – no septembra plāno piemērot šādu likmi (-0,4% apmērā).

Tuvojoties ekonomikas nedienām, centrālo banku likmju cirpšana nu jāsāk no rekordzema līmeņa. Tādēļ arvien biežāk tiek runāts par negatīvām centrālo banku likmēm. Piemēram, arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) gadījumā jau ilgi negatīva ir iestādes eiro depozītu likme komercbankām. Visai iespējams, ka šī likme tiks samazināta vēl tālāk un par noguldījumiem atpakaļ ECB tādējādi bankām būs jāmaksā vēl vairāk. Banku peļņu tradicionāli veido starpība starp noguldījumiem un kredītiem. Likmēm klejojot zemāk un bankām vēl mēģinot izvairoties no negatīvu likmju noteikšanas privātpersonām, šī starpība samazinās. Tas kādā brīdī komercbankām vai nu var likt apturēt kredītu likmju lejupslīdi, vai tomēr negatīvā teritorijā dzīt depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku.

Pagaidām lielākās Latvijas bankas teikušas, ka negatīvas procentu likmes privātpersonu depozītiem noteikt neplāno. Tomēr, negatīvo likmju laikmetam ievelkoties, šķiet, var notikt visādi. Galu galā mūsu valstī vairākiem uzņēmumiem jau jāmaksā par lieliem to norēķinu konta atlikumiem. Eksperti norāda - ja centrālā banka ir noteikusi negatīvu noguldījuma likmi kredītiestādēm, teorētiski būtu pamats jebkuram noguldītājam piemaksāt par depozītu bankā. Praksē to gan ieviest ir riskanti, jo tad banka var pazaudēt klientus.

Somijas holdinga uzņēmuma Sampo, kam pieder aptuveni piektā daļa Nordea akciju, vadība klāstījusi, ka šādai attieksmei vajadzētu mainīties. «Nedomāju, ka tas iznīcinās klientu apkalpošanas sektoru (retail banking). Cilvēkiem šādā gadījumā par depozītiem būtu jāpiemaksā. Tas banku sektoram pat var atnest stabilitāti. Tikai tad, kad pati finanšu industrija to pieņems, ECB ekonomikas stimulēšanas pūles patiešām atalgosies. Nedomāju, ka ECB var sasniegt savus mērķus ar šā brīža izpratni par monetāro politiku, ja viņi nevar radīt tādu modeli, kur visas bankas par depozītiem iekasē negatīvu likmi. Teorija strādā tikai tad, kad tā ir pilnībā ieviesta. Un pilnīgai kvantitatīvās mīkstināšanas ieviešanai nepieciešams negatīvas depozītu likmes privātpersonām. Tad arī privātā sektora cilvēki sāks investēt un domāt par patēriņu,» nesenā intervijā norādījis Sampo vadītājs Kari Stadigs.