Ministrija arī norāda, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, valstij nav tiesības un Ministru kabinets nav atbrīvojis Parex un Citadeles amatpersonas no atbildības par darbībām, ko tās ir veikušas.

Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti valstī, valsts interešu aizsardzību un atgūtu pēc iespējas vairāk ieguldīto valsts finanšu līdzekļu abu banku atveseļošanā, valsts ir līdzatbildīga par atsevišķu lēmumu pieņemšanu.

Piemēram, par Parex bankas sadalīšanu divās bankās. Tāpēc valsts definējusi, ka par lēmumiem, kas skar banku pārvaldību un restrukturizācijas plāna izpildi un par kuriem tiek pieņemts īpašs Ministru kabineta lēmums, valsts līdz ar amatpersonām, kas valsts uzdevumā veic šo lēmumu izpildi, nes līdzatbildību. Ministru kabineta pieņemto lēmumu mērķis esot nodrošināt Parex bankas valsts atbalsta restrukturizācijas plāna izpildi, ko ir apstiprinājusi Eiropas Komisija, un atgūt valsts sniegto finanšu atbalstu bankām.

Jāatgādina, ka portāls pietiek.com rakstīja, ka pašreizējie a/s Parex banka valdes un padomes locekļi nebūs atbildīgi par viņu pieņemtajiem lēmumiem ne tikai par līdzšinējo laika posmu kopš bankas sadalīšanas, bet arī turpmāk, to otrdien, 11.janvārī, valdības sēdes slēgtajā daļā slepeni izlēmis Ministru kabinets Valda Dombrovska vadībā.

Pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra kā valsts 70,3% kapitāldaļu turētāja Parex bankā būs izpildījusi Ministru kabineta lēmumu, bankas padomes locekļiem Maiklam Borkam, Mērijai Kolinsai, Sarmītei Jumītei un Vladimiram Loginovam, kā arī valdes locekļiem Kristoferam Gviljamam, Jurijam Adamovičam un Solvitai Deglavai tiks noņemta visa vai būtiska daļa atbildības par veiktajām darbībām šajos posteņos.

Tas nozīmē, ka, ja tiešām apstiprināsies aizvien pārliecinošākās ziņas par Parex bankas aktīvu izpārdošanu par būtiski samazinātām cenām, ne bankas padome, ne valde par to nebūs atbildīgas likuma un valsts priekšā, akcentē raksta autori. Bankai līdz maija sākumam sindicētā kredīta atdošanai jāsavāc kopumā 163 miljoni latu, no kuriem pašlaik saskaņā ar bankas pašas informāciju, pārdodot aktīvus, iegūti 60 miljoni.

Valdības sēdē izskanējušas bažas par iespējamo bankas mazākumakcionāru reakciju uz padomes un valdes atbrīvošanu no atbildības. Šādā situācijā prognozējams, ka mazie akcionāri pēc zināma laika, kad būs skaidrs, par cik zemām cenām bankas padome un valde sankcionējušas tās īpašumu izpārdošanu, vērsīsies tiesā jau ar prasībām pret valsti.

Rezultātā valsts zaudējumus var ciest dubulti – pirmoreiz, bankai izpārdodot aktīvus zem tirgus cenas, otrreiz, tai nākoties mazākumakcionāriem kompensēt to ciestos zaudējumus. Taču ministri noraidījuši arī šos iebildumus.

Avoti Latvijas Bankā Pietiek norādījuši, ka šāds Ministru kabineta lēmums varētu būt uzskatāms ne tikai par nesaimniecisku, bet, iespējams, pat gandrīz noziedzīgu pret valsts interesēm.