Portāls norāda, ka parasti saskaņā ar Komerclikumu uzņēmējsabiedrību valdes un padomes locekļi no atbildības par savu iepriekšējā gada darbību uzņēmuma vadīšanā tiek atbrīvoti reizē ar kompānijas iepriekšējā darbības gada pārskata apstiprināšanu, kad tās akcionāri atzīst, ka valde un padome ir strādājušas godīgi, kārtīgi un īpašnieku labā. 

Savukārt pēc tam, kad Privatizācijas aģentūra kā valsts 70,3% kapitāldaļu turētāja Parex bankā būs izpildījusi Ministru kabineta otrdienas lēmumu, bankas padomes locekļiem Maiklam Borkam, Mērijai Kolinsai, Sarmītei Jumītei un Vladimiram Loginovam, kā arī valdes locekļiem Kristoferam Gviljamam, Jurijam Adamovičam un Solvitai Deglavai tiks noņemta visa vai būtiska daļa atbildības par veiktajām darbībām šajos posteņos.

Tas nozīmē, ka, ja tiešām apstiprināsies aizvien pārliecinošākās ziņas par Parex bankas aktīvu izpārdošanu par būtiski samazinātām cenām, ne bankas padome, ne valde par to nebūs atbildīgas likuma un valsts priekšā, akcentē raksta autori. Bankai līdz maija sākumam sindicētā kredīta atdošanai jāsavāc kopumā 163 miljoni latu, no kuriem pašlaik saskaņā ar bankas pašas informāciju, pārdodot aktīvus, iegūti 60 miljoni.

Aktīvi, kā to ir apliecinājusi bankas vadība ar Gviljamu priekšgalā, tiek pārdoti nevis atklātās izsolēs, bet gan, speciāli atlasot iespējamos pircējus un tiem bankas īpašumus piedāvājot par pašas kredītiestādes darbinieku noteiktām cenām. Banka neatklāj ne tikai piedāvātos īpašumus un to cenas, bet arī to, vai vispār pastāv kādas skaidras procedūras pārdošanas cenu noteikšanai un kas tieši tās nosaka.

Ministru vairākums par Parex bankas valdes un padomes atbrīvošanu izlēmuši, neņemot vērā ne šo informāciju, ne arī pašā valdības sēdē izteiktos apsvērumus pret šādu lēmumu.

Valdības sēdē izskanējušas bažas par iespējamo bankas mazākumakcionāru reakciju uz padomes un valdes atbrīvošanu no atbildības. Šādā situācijā prognozējams, ka mazie akcionāri pēc zināma laika, kad būs skaidrs, par cik zemām cenām bankas padome un valde sankcionējušas tās īpašumu izpārdošanu, vērsīsies tiesā jau ar prasībām pret valsti.

Rezultātā valsts zaudējumus var ciest dubulti – pirmoreiz, bankai izpārdodot aktīvus zem tirgus cenas, otrreiz, tai nākoties mazākumakcionāriem kompensēt to ciestos zaudējumus. Taču ministri noraidījuši arī šos iebildumus.

Avoti Latvijas Bankā Pietiek norādījuši, ka šāds Ministru kabineta lēmums varētu būt uzskatāms ne tikai par nesaimniecisku, bet, iespējams, pat gandrīz noziedzīgu pret valsts interesēm, dodot Parex vadībai brīvas rokas rīkoties ar bankas, tātad – lielākoties valsts īpašumu pēc saviem ieskatiem.

Tiesa, līdzīgs atbrīvojums no atbildības bijis arī iepriekšējiem bankas vadītājiem pēc tās pārņemšanas valsts īpašumā, taču tad situācija kardināli atšķīrusies, - bijuši jāpieņem varbūt arī saimnieciski apšaubāmi, toties politiski nepieciešami lēmumi.