Nordea dati liecina, ka vidēji trīs ceturtdaļas jeb 74% klientu nav uzkrājumu bankā. Nedaudz vairāk uzkrājumus veido mājokļa kredīta klienti, no kuri nedaudz vairāk nekā puse (60%) izmanto kādu no uzkrājumu produktiem. Populārākais ir vienkāršākais uzkrājumu veids – krājkonts, kas ļauj gan brīvi noguldīt, gan arī izņemt naudu nepieciešamības gadījumā. Vienlaikus noguldītās summas uzkrājumos ir ļoti nelielas, un 90% klientu uzkrātā summa krājkontā nepārsniedz 300 latu robežu.

Protams, tas rada finansiālas nedrošības sajūtu, komentē Nordea valdes locekle Jana Strogonova, stāstot par Nordea produktu «mājokļa kredīts ar uzkrājumu». Nordea bankā visiem jaunajiem mājokļu kredītņēmējiem piedāvās iespēju komisijas maksu par kredīta noformēšanu jeb 1% no aizdevuma summas iemaksāt klienta krājkontā ar nosacījumu, ka turpmākā gada laikā klients katru mēnesi papildina krājkontu par vismaz 30 latiem. Uzkrājums klientam brīvi pieejams būs jau pēc gada.

Pēc pētījuma centra SKDS direktora Arņa Kaktiņa teiktā, iespējas uzkrāt būtiski ietekmējusi ekonomiskā situācija valstī, tomēr lielāks šķērslis, viņaprāt, ir nevēlēšanās to darīt, neprasme taupīgi rīkoties ar līdzekļiem, neizpratne par uzkrājumu nozīmi.

Finanšu stabilitāti un drošības sajūtu nodrošina uzkrājumi vismaz trīs līdz sešu mēnešu ienākumu apmērā, kas diemžēl lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju šobrīd ir nesasniedzams mērķis. Tomēr veidot «drošības spilvenu» un uzkrāt var sākt arī ar nelielām naudas summām, katru mēnesi uzkrājumiem atliekot vismaz piecus vai desmit latus,» ieteic J. Strogonova.

Šī gada četros mēnešos Nordea ir izsniegusi mājokļu kredītus 15 miljonus latu apjomā 305 mājsaimniecībām, – 10% vairāk nekā 2010.gadā.