Pirmajām ekonomiskās situācijas atlabšanas pazīmēm nevajadzētu kalpot par iemeslu atlikt uzkrājumu veidošanu un norāda uz īpašiem izaicinājumiem uzkrājumus neveidojošo iedzīvotāju attieksmē.

Baltijas valstu starpā visaugstākais uzkrājumu līmenis ir Igaunijā, bet viszemākais – Latvijā. Kopumā 78% Igaunijas, 61% Lietuvas un tikai 46% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka viņiem ir vismaz nelieli uzkrājumi. Uzkrāto līdzekļu summas ir salīdzinoši nelielas visās trijās valstīs un vairumā gadījumu nepārsniedz 1000 eiro.

Vairums iedzīvotāju – 82 līdz 92% respondentu visās trīs valstīs piekrīt tam, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi. Kopumā iedzīvotāji, īpaši Lietuvā, arī vēlētos veidot lielākus uzkrājumus, tomēr nesaskata tādu iespēju. Naudas trūkums tiek minēts kā galvenais uzkrājumu neveidošanas iemesls visās Baltijas valstīs. Tikai 21% Igaunijas, 15% Lietuvas un 12% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka varētu atļauties sākt krāt vai uzkrāt vairāk nekā to dara šobrīd. Tajā pat laikā apmēram puse iedzīvotāju (nedaudz mazāk Igaunijā) nožēlo savu pagātnes rīcību un vēlētos, lai būt uzkrājuši vairāk, tādējādi norādot uz krāšanas disciplīnas trūkumu, informē Swedbank.

Lai gan visu trīs valstu iedzīvotāji ir vienisprātis, ka patlaban galvenais iemesls veidot uzkrājumus viņiem ir drošības spilvens nebaltām dienām, citi krāšanas iemesli katrā valstī ir atšķirīgi. Lietuvieši salīdzinoši biežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, auto, mājokļa vai dažādu mājsaimniecības iekārtu iegādei, kamēr igauņi vairāk veido uzkrājumus mājokļa remontam vai bērnu vajadzībām. Latvieši salīdzinoši biežāk apgalvo, ka krāj vecumdienām – 21% respondentu.

Pētījumā arī konstatēts, ka visās trīs Baltijas valstīs galvenokārt tiek izmantoti salīdzinoši vienkārši uzkrājumu veidi. Nelielas summas līdz 300 eiro tiek uzkrātas skaidrā naudā mājās, mazliet lielākas summas – parasti līdz 1000 eiro – uzkrājas bankas kontos. Termiņdepozīti un ieguldījumi pensiju 3.līmenī tiek izmantoti lielākām naudas summām, līdz 3000 eiro, taču šīs uzkrājumu formas tiek izmantotas reti. Piemēram, kopumā tikai 12% Latvijas un Igaunijas un 4% Latvijas iedzīvotāju ir noguldījuši naudu termiņdepozītā. Tāpat valstu starpā pastāv arī nacionālas īpatnības. Lietuvieši mēdz uzglabāt salīdzinoši lielākas summas skaidrā naudā, kamēr Igaunijā biežāk nekā abās pārējās valstīs tiek izmantoti tādi ieguldījumu instrumenti kā pensiju 3.līmenis, bērnu apdrošināšana un investīciju fondi.