Viņš atkārtoti norādīja uz nepieciešamību laikus pieņemt 2012.gada budžetu. Latvijas tautsaimniecība atrodas krustcelēs un tai esot divi izvēles ceļi. Proti, pirmais paredz ātri un efektīvi bez nodokļu celšanas konsolidēt budžeta izdevumus 100 līdz 130 milj. Ls apmērā, vai arī otra iespēja (vai drīzāk - mazspēja) esot vilcināšanās, nodokļu celšana, kā rezultātā konsolidācijas apmēri varētu sasniegt 150 līdz 180 milj. Ls, piebilda Latvijas Bankas vadītājs.

Trešdien, 13. jūlijā, Latvijas Banka nolēma nemainīt tās noteiktās procentu likmes un banku sektoram noteikto obligāto rezervju normu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz to, ka pašreizējie inflācijas riska faktori nav saistīti ar pieprasījuma kāpumu un ka pašlaik riski cenu stabilitātei vidējā termiņā ir ierobežoti.

Latvijas Bankas padome, norāda, ka, lai gan inflācija pēdējo mēnešu laikā ir augusi, to gluži kā iepriekš noteikuši vairāki pārejoši faktori – globālo naftas un pārtikas cenu un Latvijas nodokļu likmju kāpums. Prognozējams, ka vidējā termiņā inflācija mazināsies, gada vidējai inflācijai atgriežoties 2.5-3% līmenī.

Otru recesijas vilni varētu sagaidīt vienīgi tad, ja Latvija palaiž garām iespēju 2014. gadā pievienoties eirozonai, jo tad Latvija nonāk pelēkajā zonā, kur nevienam nav skaidrs, ko no Latvijas nākotnē var sagaidīt, kādas būs Latvijas nākotnes perspektīvas, atzina I. Rimšēvičs. Viņš piebilda, ka tad investori visas investīcijas, kas padomā, novirzīs uz Igauniju, bet Latvijā nākamos gados iestāsies stagnācija, lielākas naudas maksās par parāda apkalpošanu un mazāk paliks naudas attīstībai.

I.Rimšēvičs norādīja, ka principā Latvija atrodas sava ejamā ceļa kruscelēs, Latvijai šobrīd jāizšķiras, pa kuru ceļu iet . «Šis nav viens no kārtējiem gadiem, kad ahh, kā būs, varbūt vairāk, mazāk nogriezīsim un būs 7,4 % vai 6,5% . Nē, Latvijā jānodrošina budžeta deficīts ne lielāks par 2,5% no IKP,» tā Latvijas Bankas vadītājs.

I.Rimšēvičs norādīja, ka, lai arī Latvija ir tuvu budžeta sakārtošanas noslēgumam un eiro ieviešanai, mums vēl līdz galam netic un mūsu valsts reitingi joprojām ir ļoti zemi - par 2 līdz 5 pakāpēm zemāki kā pārējās Baltijas valstīs. Pēc viņa lēstā, ar pašreizējo reitingu par katru aizņemtu latu maksāsim divreiz vairāk nekā Igaunija un parāda procentos ik gadu pārmaksāsim apmēram 100 milj. Ls. Ja Latvija netaisās un nevēlas ieviest eiro, netaisās konsolidēt budžetu, kā paredzēts gada sākumā, tad desmit gados – miljardu latu.

I.Rimšēvičs aicināja pievērst uzmanību tam, kā attīstās inflācija, lai nebūtu situācija, ka visas lietas ar budžetu būs nodrošinātas, bet diemžēl drusku pietrūkst, lai Latvija izpildītu arī inflācijas kritēriju eiro ieviešanai. I. Rimšēvičs pauda viedokli, ka  pēc pievienošanās eiro zonai 2014. gadā «es ar pilnu atbildību varētu pateikt, ka Latvijas iedzīvotāji dzīvos labāk, nekā šobrīd».