Viņš arī atzīmē, ja Latvija spēj sabalansēt budžetu un ja ekonomiskā izaugsme ir starp 4% un 5%, bezdarbs sarūk zem 10% un inflācija ir ap 2%, tad uz jautājumu par to, vai vajag ieviest eiro, Latvija ar augsti paceltu galvu var teikt, ka var par to padomāt – nogaidīt un paskatīties.

Nacionālās bankas vadītājs arī skaidro, ka nekad neesot uzsvēris, ka eiro vajag ieviest par katru cenu. Latvijā pirmām kārtām esot jārada izaugsmei nepieciešamie nosacījumi un, ja Latvija ir valsts, kas atbilst eiro ieviešanas kritērijiem, tad var paņemt pauzi un domāt, vai to vajag.

Tomēr, ja 2014.gadā Latvija pievienosies eirozonai, tad galvenie izdevumi saistībā ar eiro ieviešanu būs banknošu drukāšana un monētu izkalšana. I.Rimšēvičš arī uzskata, ka pēc desmit gadiem eiro vēl pastāvēs un eirozona izturēs Grieķiju, Īriju un Portugāli. Jautājums tik esot vai visas šīs valstis paliks eirozonā. Bet eiro būs un turpinās izplatīties, un būs viena no divām galvenajām pasaules valūtām, domā Latvijas Bankas vadītājs.

Jāatgādina, ka pirms laika finanšu ministrs Andris Vilks norādīja, ka tuvākajā laikā taps zināma aptuvenā summa, cik Latvijai varētu izmaksāt eiro ieviešana 2014.gadā. Tie varētu būt pāris miljoni latu, taču arī tie būs tikai aptuvenie aprēķini.
«Domāju, ka Latvijai patlaban nav citas izejās, kā no krīzes un starptautiskās aizdevumu programmas iziet ar eiro ieviešanu. Tas būtu noslēgums tam visam, kas līdz šim ir darīts un, manuprāt, eiro nekādi nevarētu traucēt Latvijas tālākajai attīstībai,» atzīmēja A.Vilks.

Viņš arī norāda, ja Latvijai nebūtu eiro mērķis, tad tā dzīvotu ar pietiekami lielu budžeta deficītu un nenoteiktību, un diezin vai ar Latviju rēķinātos kā patlaban. Turklāt uz Latviju skatītos kā uz neprognozējamu valsti. «Ja nebūtu stigrs šis te mērķis, tad mēs nevarētu arī saliedēties,» piebilda ministrs.