Eiro ieviešana 2014. gadā joprojām ir iespējama un valdībai ir jāsaglabā kā mērķis, turklāt nepieciešama skaidra un nekavējoša rīcība, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus, tajā skaitā attiecībā uz inflācijas rādītāju un budžeta deficīta apjomu.

Tā, prezentējot jaunāko Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavoto Latvijas makroekonomikas apskatu, norādīja Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Baņķieris norāda, ka, diskutējot par nepieciešamību virzīties uz eiro ieviešanu apstākļos, kad eirozonas turpmākās attīstības scenāriji ir miglaini, jāņem vērā Igaunijas piemērs. «Iestāšanās eirozonā mazu atvērtu ekonomiku un ar fiksētu valūtas kursu investoru acīs noteikti parada par investīcijām drošāku. Augustā reitingu aģentūra Standard&Poor's paaugstināja Igaunijas kredītreitingu, kas tādējādi tagad ir septiņas  pakāpes augstāks nekā Latvijai un piecas pakāpes – nekā Lietuvai. Tas nozīmē, ka, piesaistot finansējumu un investīcijas, Latvija un tās uzņēmēji ir mazāk konkurētspējīgi nekā kaimiņvalsts,» tā LKA. Ja reitingu aģentūru novērtējumus reizēm var apšaubīt un ignorēt valstis ar lielu un ietekmīgu ekonomiku, piemēram, ASV, tad Latvijas gadījumā reitingu izmaiņas ir kā tiesas lēmums par investīciju vides drošību un eiro ieviešana ir instruments šāda lēmuma saņemšanai.

M.Kazāks vienlaikus arī norādīja, ka inflācijas mazināšana ir svarīga ne tikai eiro ieviešanas kontekstā, bet primāri inflācijas graujošās ietekmes dēļ uz iedzīvotāju vēl vājo pirktspēju un iekšējo patēriņu. LKA eksperti šim gadam prognozē inflāciju 4,4% apjomā, 2012. gadā tā samazināsies līdz 2,2%, bet 2013. gadā baņķieri to prognozē 2,4% apjomā.

Tāpat, pēc baņķieru teiktā, pagaidām nav pamata optimistiski raudzīties uz situācijas attīstību 2012. gadā fiskālās situācijas ziņā, proti, cerēt, ka 2012. gadā nepieciešamie budžeta konsolidācijas apjomi, lai izpildītu Māstrihtas budžeta kritēriju un 2014. gadā pievienotos eirozonai, turpinās strauji sarukt. LKA uzsver uz nepieciešamību fiskālās politikas jomā saglabāt piesardzību – gan attiecībā uz fiskālo disciplīnu šā gada beigās, kas Latvijas budžetā ir hroniska kaite gadu no gadu, gan attiecībā uz 2012. gada budžeta konsolidāciju.

«Mūsuprāt, ir nepieciešams mazināt valsts parādu un turpināt skaidru virzību un bezdeficīta budžetu jau tuvāko dažu gadu perspektīvā. Kā būtisku risinājumu LK redz nu jau labu laiku Saeimā iestrēgušā Fiskālās disciplīnas likuma nekavējošu pieņemšanu,» TĀ LKA eksperti.