Jānorāda, ka pirms tam ekonomisti bija gaidījuši, ka Francijas ekonomika šajā laikā periodā būs palielinājusies par 0,3% (aptaujas rezultātu mediāna).

DB jau rakstīja, ka pēc tam, kad viena no trim galvenajām starptautiskajām reitingu aģentūrām Standard & Poor's samazinājusi pasaules ekonomikas flagmaņa ASV kredītreitingu, reālā drošībā, domājams, nevar justies arī citas attīstītās valstis, kurām piešķirti augstākie iespējamie kredītreitingi. Šobrīd pasaules finanšu tirgos tiek runāts par to, ka vistuvāk šāda veida reitingu samazinājumam ir Francija.

Šobrīd gan visas trīs reitingu aģentūras ir apstiprinājušas Francijai visaugstāko kredītreitingu, kas nozīmē, ka tuvāko mēnešu laikā pārsteigumi šajā jomā var nebūt. Tomēr ilgākā termiņa bažas ir pamatotas. Franciju, līdzīgi kā citas parādu nomocītās valstis, visticamāk, gaida ļoti lēna ekonomikas augšupeja, kas neļaus šai valstij ātri izkļūt no parādiem (valsts parāda apjoms šai valstij ir uzblīdis līdz 85% no IKP).

Tāpat tiek spriests par franču banku ievainojamību, jo to varētu bīstami saasināt problemātisko valstu parādu restrukturizācija. Tiek lēsts, ka tieši šīs valsts bankām ir vislielākā ekspozīcija pret eirozonas perifērijas valdību parādu. Tirgus aizdomas lieliski apliecina situācija akciju tirgos, kur dramatiski pēdējo dienu laikā sarukušas Francijas banku akciju cenas. Krasāko kritumu piedzīvojušas Francijas bankas Societe Generale akcijas cena, jo dzirdētas baumas, ka bankai būs nepieciešama valdības palīdzība. Tiesa gan, akciju tirgus ir ļoti svārstīgs, mīnusi īsā laikā pārvēršas par plusiem un otrādi. Jānorāda, ka Francija, Itālija, Spānija un Beļģija līdz ar straujo akciju cenu kritumu aizliegušas banku un citu finanšu kompāniju akciju īso pārdošanu (short selling).

Līdzīgi kā ASV, arī Francijā nākamgad paredzētas prezidenta vēlēšanas, un nepopulāru lēmumu pieņemšana un ieviešana var tikt atlikta. Turklāt Francija nav tik izolēta kā ASV (kurai ir pašai sava FRS), tāpēc pastiprinātas problēmas var rasties visam eiro projektam.