Kāda būs šī pārbūve, kā tiks veikta, ko tas nozīmēs mazajām valstīm pilnībā vēl neesot skaidrs. Tādēļ daudzas valstis pašlaik izvēlas atlikt eiro ieviešanu. Bez Latvijas un Lietuvas vairs neesot nevienas Austrumeiropas valsts, kura būtu paziņojusi, ka vēlas ieviest eiro tagad, Dienai skaidro ekonomists.

«Visi saka – vēlāk. Tāpēc, ka valstis uzskata, ka pašlaik ir pārāk riskanti un neskaidri ieviest eiro, ka tas varētu pasliktināt valstu situāciju. Eiro krīze tikai aizvien vairāk padziļinās – aizvien vairāk valstu, tagad arī Kipra un Itālija, ir ierautas krīzē. Mēs redzam, ka septiņas eirozonas valstis jau atrodas dziļā finanšu krīzē,» norāda J.Ošlejs.

Viņš arī piebilst, ka savukārt no ES «neeirozonas» valstīm neviena valsts neatrodas tādā krīzē. Tātad eirozonā iestāties esot bīstami. J.Ošlejs uzskata, ka tas ir slikts mērķis.

Kā arī akla eiro ieviešanai nepieciešamo kritēriju ievērošana pašlaik var nobremzēt Latvijas ekonomiku. «Pagaidām mēs atrodamies krīzē, un prātīgāk būtu nesamazināt valsts budžetu nākamajā gadā. Konsolidāciju atlikt uz vairākiem gadiem, līdz ekonomika pieaug, lai mēs nebremzētu sākušos ekonomisko atjaunošanos,» laikrakstam uzsver ekonomists.