
Ņemot vērā nekustamā īpašuma cenu tendences, nav novērojama agresivitātes atgriešanās banku kredītu izsniegšanā mājokļa iegādei.
Ja kaut kādu iemeslu dēļ neiedod kredītu vienā bankā, tad šobrīd nav novērojams, ka tam pašam cilvēku kredītu sniegtu arī cita banka. «Laikam bankas kaut ko iemācījušās,» secina Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.
Pēc viņa teiktā, šobrīd pieejami seši tūkstoši dzīvokļu tā saucamajos jaunajos projektos, no kuriem lielākā daļa dzīvokļu pārņēmušas bankas, bet pārējo piedāvājumu veido seši attīstītāji. Dz. Kalniņš domā, ka šos dzīvokļus pie pašreizējām tendencēm varētu izpārdot nākamo piecu gadu laikā. Proti, Swedbank eksperti novērojuši, ka šobrīd tirgū valda ļoti racionāls noskaņojums un ne finansētāji, ne arī patērētāji neizdara spiedienu uz straujām cenu izmaiņām. Savukārt, balstoties uz pašreizējo iedzīvotāju ieņēmumu kāpumu un optimismu, arī cenas nekustamā īpašuma tirgū augs mēreni.
Šobrīd dzīvokļu pārdošana un mājokļu kreditēšana ir aktivitzējusies, tajā skaitā arī bankas kļuvušas aktīvākas pārņemto dzīvokļu pārdošanā. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, šogad deviņos mēnešos mājsaimniecībām izsniegti jauni kredīti nedaudz virs 100 miljoniem latu, bet nākamgad jauno darījumu apjoms varētu pieaugt par 15%, lēsa Dz. Kalniņš, piebilstot, ka saskaņā ar Swedbank veikto aptauju tuvākā gada laikā 10% iedzīvotāju plāno iegādāties mājokli. Savukārt mājokļu pieejamības indekss, kas mēra vidējās algas attiecību pret m2, liecina par gandrīz ideālu situāciju, kad par vienu vidējo algu var iegādāties vienu m2 īpašuma, ja ir runa par īpašumu Rīgā un tās apkārtnē.