Latvija ir uz pareizā ceļa savu mērķu sasniegšanā attiecībā uz 2010. gada budžetu, taču valstij jāturpina veikt fiskālās korekcijas un tā nevar ignorēt strauja importa un inflācijas pieauguma riskus, konferencē norādījusi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta vadītāja Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice), vēsta Bloomberg.
Viņa norāda, ka inflācija varētu traucēt valdības centieniem atjaunot konkurenci deflācijas ceļā, nevis ļaujot samazināties valsts nacionālajai valūtas vērtībai.
Laikā no 2005. līdz 2007. gadam, kad Latvijā bija novērojams straujš nekustamā īpašuma un būvniecības sektora pieaugums, inflācija Latvijā 25 mēnešu no vietas bija virs 8%, sasniedzot 17,9% 2008. gada maijā. Pēc tam, ekonomikai pārkarstot, Latvijā aizsākās dziļas ekonomiskās lejupslīdes periods.
Citadele banka galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis norādījis, ka uz visiem cenu līmeņiem Latvijā ir bijis liels spiediens no ārējiem faktoriem, piemēram, pārtikas un enerģijas izmaksām. «Nākamo dažu mēnešu laikā cenas lēnām turpinās palielināties, taču gada inflācijas līmenis sasniegs aptuveni 2,5%,» tā viņš.
Latvija konkurētspējas veicināšanai valūtas devalvācijas vietā izvēlējās samazināt valsts sektorā strādājošo atalgojumu, «apcirpt» tēriņus un palielināt nodokļus, jo valsts lielā apjomā ņēmusi aizdevumus ārvalstu valūtā, īpaši eiro.