Viņš skaidro, ka globālās cenu izmaiņas Latvijā atsaucas ar zināmu laika nobīdi un nedaudz mazāku «vērienu», tāpēc var rēķināties, ka no pasaules cenu izmaiņām izrietošais pārtikas cenu kāpums Latvijā būs 10 līdz 15%. Pieauguma tendences sākums jau šobrīd esot redzams veikalu plauktos, un tas, visticamāk, atspoguļosies arī novembra inflācijas rādītājos.

«Pārtikas preces veido aptuveni ceturto daļu no patēriņa groza, līdz ar to pārtikas cenu pieaugums varētu Latvijā ienest aptuveni 2-3% inflāciju. Jāatzīmē, ka mazāk turīgie iedzīvotāji, kuri pārtikai tērē lielāku daļu izdevumu, šo kāpumu izjutīs asāk,» lēš eksperts.

Viņš turpina, ka kopš jūnija fiksētā energoresursu globālo cenu kāpuma par aptuveni 10% «ieguldījums» Latvijas inflācijā var būt vēl par aptuveni 2 līdz 3%, jo komunālie pakalpojumi, kuri saistīti ar energoresursu cenām, Latvijas vidējā patēriņa grozā veido aptuveni 10%, transports - aptuveni 11,5% no Latvijas vidējā patēriņa groza, netieša energoresursu cenu kāpuma ietekme varētu būt jūtama arī citās precēs pakalpojumos.

J.Hermanis prognozē, ka kopējā izmaksu inflācija, kas saistīta ar globālo cenu kāpumu, Latvijā varētu sasniegt 5%. Tomēr, tālāks globālo cenu kāpums neesot gaidāms, jo pārtikas cenu kāpums lielā mērā bijis saistīts ar šī gada salīdzinoši slikto ražu. Savukārt energoresursu (kā arī citu preču grupu) cenu izaugsme esot saistīta ar kopējo pasaules ekonomikas attīstību, un prognozes par pasaules ekonomikas pieaugumu joprojām esot piesardzīgas.

DB jau rakstīja, ka daļa uzņēmēju brīdina par spekulantu uzdarbošanos un uzsver, ka ļoti būtiskai pārtikas cenu celšanai nav pamata. Taču vienlaikus, kaut arī konkrētas prognozes vēl nav zināmas, jo kopējā aina var nedaudz mainīties, uzņēmēji norāda, ka rudenī ar mazliet dārgāku pārtiku tomēr būs jārēķinās.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe iepriekš norādīja, ka vienkāršajiem jeb pirmās nepieciešamības produktiem cenas nekāps, bet pārējiem produktiem tās celsies. Iemesls - izejvielu cenu kāpums. Viņa atgādināja, ka notiekošajiem dabas procesiem var nebūt izšķirošas ietekmes cenu lēcienā, daudz vairāk situāciju ietekmēs energoresursu izmaksas.