Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu. 

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.  

Kā iekšzemes kopprodukta dati ietekmē uzņēmēju sentimentu un banku lēmumus izsniegt kredītus?

IKP datiem no kreditēšanas viedokļa ir arī viens būtisks trūkums, ko nedrīkst neņemt vērā. Proti, IKP ir vēsturisks mērījums – tas parāda, kā ekonomikai veicās pirms parasti jau ilgāka laika. Tas ir skats pagātnē. Tam ir nozīme, taču tikai tik daudz, cik tas ietekmē šodienas sentimentu. Uzņēmēji rīkojas ar skatu nākotnē, proti, viņi šodien dara to, ko sagaida, ka tas nesīs peļņu tuvākajos gados. No kreditēšanas viedokļa ekspektācijām par nākotni ir daudz lielāka nozīme nekā IKP datiem par iepriekšējiem gadiem. 

Kādas ir šīs ekspektācijas šobrīd?

Ekspektācijas par Latvijas ekonomiku īstermiņā šobrīd nav spožas, taču tās tomēr ir pozitīvas un šī gada dažādu institūciju (Finanšu ministrijas, Eiropas Komisijas, Starptautiskā valūtas fonda utml.) prognozes IKP izaugsmi paredz 0.5 – 2% apmērā atkarībā no institūcijas. Negatīvi ir tas, ka šīs prognozes šobrīd tiek pārskatītas uz leju, taču kopumā Latvijas izaugsmes fons ilgtermiņā saglabājas pozitīvs un nemainīgi valda viedoklis, ka Latvijai ir vēl pietiekami liela telpa līdz Rietumeiropas pārticības līmenim un ir potenciāls tam tuvākajos gados vismaz tuvoties, ja ne sasniegt pilnībā. Tātad, arī no kreditēšanas viedokļa Latvijas ekonomikas ilgtermiņa trajektorija ir augšupejoša un tas rada pozitīvu ekspektāciju fonu.

IKP dati savā ziņā parāda “vidējo temperatūru slimnīcā”, proti, šie dati parāda ļoti daudzu atšķirīgu nozaru un tendenču kopumu. Vai Jūs redzat arī pozitīvas ziņas esošajos IKP datos?

Jums taisnība, ka IKP rezultāts ir vispārējs rādītājs un tam ir nozīme, lai novērtētu ekonomikas stāvokli, bet tas neparāda biznesa aktivitāti dažādās jomās. Piemēram, IKP nozaru dati parāda, ka lauksaimniecība un zivsaimniecība pērn auga pietiekami strauji (+3.7%) un tāpat spēcīgs pieaugums bija tirdzniecībā (+3.4%) un finanšu un apdrošināšanas nozarē (+3.1%). Ja Jūs strādājat šīs nozares uzņēmumos vai kreditējat tos, Jūs redzat citu ekonomikas ainu nekā, piemēram, būvnieki (-6.9% pērn) vai apstrādes rūpniecības uzņēmēji (-4.6%). Tāpat pat nozarēs ar negatīvu izaugsmi var būt uzņēmumi ar augstu attīstības potenciālu. Tikai tos atrast ir grūtāk. Citiem vārdiem sakot, IKP parāda tendenci, bet ekonomikā joprojām pastāv “kabatas” ar ļoti labu izaugsmes virzību un banku uzdevums ir spēt tās pamanīt un pareizi novērtēt.

IKP datiem no kreditēšanas viedokļa ir arī vēl kāda nozīme. Proti, tieši nozares ar izteikti negatīviem rādītājiem pēdējos gados var sevī slēpt lielu nākotnes potenciālu. Tas ir kā ieguldīt akcijās, kuras tieši šobrīd netiek adekvāti novērtētas. Piemēram, slikti būvniecības rādītāji pērn nebūs mūžīgi un atgūstoties ekonomikai, un pieaugot valsts tēriņiem uz infrastruktūru un aizsardzību, tieši būvniecība var būt tā nozare, kurā relatīvi pret 2024. gadu drīzumā var būt gaidāma būtiska izaugsme. 

Ko neparāda IKP dati no kreditēšanas viedokļa?

Zem negatīvās IKP kopējās tendences saglabājas galvenais – uzņēmēju iniciatīva visu laiku radīt idejas, kā uzlabot savu uzņēmumu darbību vai optimizēt kapitālu. Arī laikā, kad ekonomikā kopumā nav straujas attīstības, ir iespējami lieli kreditēšanas darījumi, piemēram, lai pārfinansētu saistības uz labākiem nosacījumiem vai finansētu uzņēmumu darba kapitālu, kas līdz šim ir finansēts no uzņēmuma paša kapitāla, vai dažādi kombinēti finansēšanas darījumi, kas ietver gan investīcijas nākotnē, gan uzņēmuma akcionāru kapitāla aizvietošanu ar bankas kredītu. Šādi darījumi rada tūlītēju ekonomisko vērtību, jo iepludina tautsaimniecībā jaunus līdzekļus, kas tad veicina kopējo ekonomikas attīstību. Šādi darījumi notiek un ir iespējami pat pie negatīvas IKP izaugsmes un dati to īsti neparāda.

Kā ir mainījusies kreditēšana šobrīd salīdzinājumā ar straujas izaugsmes gadiem?

Praktisks darbs parāda, ka kreditēšana Latvijā kļūst “gudrāka”. Proti, zemas izaugsmes laikā darījumi prasa vairāk zināšanu un vēlēšanās, un spēju vadīt risku, taču nozares rādītāji apliecina, ka bankas piemērojas šiem apstākļiem un arī ekonomikas lēnas attīstības laikā kreditēšana ir pietiekami aktīva, un banku finansējums ir viens no faktoriem, kas ekonomikā radīs “paisumu, kas paceļ visas laivas”.