Pašlaik cenu kāpumu visvairāk ietekmējot izejvielu cenu pieaugums pasaules tirgos, tomēr liela ietekme bijusi arī nodokļu celšanai un «pa burzmu» arī tirgotāji iespējams paaugstinājuši savu peļņas daļu.

Ekonomisti gan uzskata, ka cenas patērētāji var ietekmēt vienkārši neizvēloties preces, kuru cena veikalā paaugstināta, tāpat pozitīva tendence esot pircēju apvienošanās, lai ietekmētu cenu, pērkot preces lētāk. Aktuāli kļūstot arī cash&carry principi, kad peļņu tirgotāji gūst no pārdošanas apjoma pieauguma, bet cenas ir zemākas.

Diemžēl problēmas radot pašlaik Latvijā diezgan augstās iedzīvotāju inflācijas gaidas, proti, cilvēki ir pārliecināti, ka cenas pieaugs, līdz ar to arī tirgotājiem un izplatītājiem ir vieglāk tās celt, jo pircēji to akceptē. Šajā gadījumā risinājums esot konkurences palielināšana, uzskata M. Kazāks. Ir jāveicina jaunu spēlētāju ienākšana tirgū, ko var izdarīt stabilizējot un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi – mazinot birokrātiju, korupcijas riskus un nodrošinot stabilu nodokļu politiku.

Šogad nodokļu paaugstināšana palielinājusi inflāciju par aptuveni 1,5 – 2 procentpunktiem, skaidro Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste. Eksperti uzsver, ka tālākai nodokļu celšanai nav pamata.

Pašlaik Igaunija demonstrē labākus ekonomiskos rādītājus nekā abas pārējās Baltijas valstis, tādēļ Latvijai jāveic virkni pasākumu, lai spētu konkurēt. Ekonomisti iesaka stiprināt konkurenci uzņēmējdarbībā, radīt apstākļus cenu caurspīdīgumam, palielināt produktivitāti, mazinot izmaksas un energointensitāti, kā arī veicināt darba tirgus stabilitāti, tostarp mērenu algu pieaugumu. Pasākumus inflācijas mazināšanai vajadzējis veikt jau iepriekš, bet pašlaik ir pēdējais laiks to darīt, uzskata M. Kazāks.