FM uzsver, ka gan ES fondu, gan Atveseļošanas fonda (AF) investīcijas, kas ir avots šajā gadījumā, tiek plānotas atbilstoši nacionālajam prioritātēm un nozaru vajadzībām, un tās īstenojamas konkrētu mērķu sasniegšanai, tai skaitā dodot iespēju, ne nosakot kā pienākumu, risināt aktuālas problēmas un izaicinājumus dažādām mērķauditorijām, tostarp pašvaldībām, izvērtējot savas vajadzības un iespējas īstenot konkrētus projektus.

Ministrija atzīmē, ka finansējums elektroautobusu iegādei tika piešķirts konkursa kārtībā, tādēļ nepastāvēja spiediens "apgūt" finansējumu tikai tādēļ, lai to nezaudētu. Turklāt Latvija AF finansējumu no Eiropas Komisijas saņem ar ikgadējiem maksājumiem par konkrētu reformu un rādītāju izpildi.

FM uzsver, ka runa ir par publiskiem līdzekļiem, kuru izmantošanai jābūt atbildīgai. FM piekrīt Valsts kontroles paustajam, ka publiskie līdzekļi nav "pašmērķīgi jāapgūst", bet lietderīgi jāiegulda, lai sasniegtu iespējami lielāku publisko labumu. FM vēl vērtēs Valsts kontroles revīzijas secinājumus un ierosinājumus.

Vienlaikus FM atgādina, ka par elektroautobusu iegādes programmas nosacījumu un projektu atlases kritēriju izstrādāšanu atbildīgā nozares ministrija ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Savukārt projektu iesniegumu atlasi, līgumu slēgšanu, maksājumu veikšanu un projektu uzraudzību nodrošināja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).

Investīcijas plānošana un projektu ieviešana notikusi atbilstoši AF ieviešanas shēmai un programmas nosacījumiem, uzsver FM. Tomēr jau programmas ieviešanas laikā iezīmējās iespējamu korekciju nepieciešamība programmas nosacījumos.

Proti, būtiskākais aspekts, kas saistīts ar autobusu lietderīgu izmantošanu, ir iegādāto autobusu izmantošanas ierobežojumi, norāda FM. Par to neapmierinātību paudušas pašvaldības, kā arī jau programmas nosacījumu izstrādes laikā uz to kā uzlabojamu aspektu norādījusi arī CFLA, aicinot VARAM paplašināt autobusu izmantošanas mērķi citiem nekomerciāliem mērķiem, piemēram, sociālajai jomai.

Ņemot vērā, ka programma bija veidota atklātas atlases formā, nepieciešamība pēc šādiem transporta līdzekļiem ar nozares ministrijas noteiktajiem lietošanas nosacījumiem bija pašvaldību izvēle, piesakoties uz finansējumu šajā atklātajā konkursā un konkurējot savā starpā par pieejamo AF finansējumu noteiktajā apjomā, skaidro FM.

CFLA norāda, ka projektu iesniegumi tika vērtēti saskaņā ar programmā noteiktajiem atlases kritērijiem, un ar atbalstītajiem projektiem noslēgti līgumi. Programmā īstenoti 14 projekti, piegādājot 19 autobusus. Projektu iepirkumu uzraudzībā aktīvi iesaistījās arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), norādot uz koriģējamiem aspektiem, kas ņemti vērā.

Iepirkumu izpildes pārbaudes un projektu norises kopējo pārraudzību veica CFLA, īpaši vērtējot, vai nepastāv pazīmes, kas liecinātu par potenciāla interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju, informē FM. Vienā no pārbaudēm CFLA konstatēja interešu konflikta pazīmes, kas minētas Valsts kontroles ziņojumā.

Tāpat CFLA pārbaudēs pārliecinājās par piegādāto autobusi atbilstību projektu mērķiem, kur divos gadījumos tika konstatētas novirzes, tostarp defekti, ko pašvaldības novērsa vai uzsāka ar piegādātāju defektu novēršanas procesu.

Jau ziņots, ka Valsts kontroles lietderības revīzijā secināts, ka līdz šim par Eiropas fondu līdzekļiem notikušās elektroautobusu iegādes pašvaldībās īstenotas nelietderīgi, secināts.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica, 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Autobusus apsilda ar dīzeļdegvielu, tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Turklāt kopumā emisiju samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar ieguldīto publisko finansējumu.

Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Autobusu nobraukums gadā ir vidēji par 43% jeb 13 400 kilometru mazāks nekā plānots, konstatējuši revidenti. Atsevišķos gadījumos autobusus ilgstoši neizmantoja citu iemeslu dēļ. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja. Savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ.

Valsts kontrole arī norāda, ka iepirkumi rīkoti decentralizēti, tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence un publiskie līdzekļi nav izlietoti ekonomiski.

Pašvaldības veica ap 33 atsevišķus iepirkumus, kas palielināja administratīvo slogu, sašaurināja konkurenci, radīja būtiskas cenu atšķirības un augstākas izmaksas.

"Pasākums īstenots ar mērķi apgūt pieejamo finansējumu, nevis panākt iespējami labāko rezultātu. Lai gan izvirzītie mērķi bija pamatoti, sasniegtais rezultāts - dārgs un ar ierobežotu praktisko izmantojamību, un ieguldītais publiskais finansējums nav devis samērīgu ieguvumu," vērtē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka revīzijā vairākkārt izskanējis viedokli, ka bez Eiropas Savienības (ES) finansējuma pašvaldības šādus transportlīdzekļus neiegādātos. Valsts kontroles ieskatā, šāda pieeja ir nepareiza un pienācis laiks mainīt attieksmi pret Eiropas naudas nesaprātīgu izmantošanu. "ES fondi ir publiskie līdzekļi un pret tiem jāizturas tāpat kā pret savu naudu," uzsver Āboliņš.