Veidojot 2025. gada valsts budžetu, ES fondu izdevumi tika prognozēti kopumā 1,482 miljardu eiro apmērā, tostarp KP fondu izdevumi tika prognozēti 740,9 miljonu eiro apmērā, bet AF izdevumi tika lēsti 740,6 miljonu eiro apmērā. Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam 2025. gada Progresa ziņojuma izstrādes laikā KP fondu izdevumu prognoze tika samazināta līdz 534,6 miljoniem eiro, toties AF izdevumi tika prognozēti lielāki - 823,5 miljonu eiro apmērā.

Šobrīd aktuālā prognoze liecina, ka KP fondu izdevumi šogad sagaidāmi nedaudz lielāki kā prognozēts pavasarī - 594,7 miljoni eiro, bet AF izdevumi nedaudz mazāki - 806 miljoni eiro, informē FDP.

Trešajā ceturksnī KP fondu un AF valsts budžeta izdevumu apmērs būtiski pieauga, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, informē FDP.

KP fondu izdevumu apmērs 2024. gada trešajā ceturksnī bija salīdzinoši neliels - 36,3 miljoni eiro, bet 2025. gada trešajā ceturksnī KP fondu izdevumi pieauga trīs reizes, sasniedzot 109,2 miljonus eiro.

Arī AF izdevumos ir vērojams būtisks pieaugums - 2025. gada trešajā ceturksnī izdevumi bija 249,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums divas reizes salīdzinājumā ar 2024. gada trešo ceturksni, kas tie bija 125 miljonu eiro apmērā. FDP norāda, ka šī dinamika liecina par intensīvākām fondu investīcijām, kas ir pozitīvi vērtējams.'

Šogad trešajā ceturksnī pusi KP fondu izdevumu veidoja izdevumi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem (50%). FDP norāda, ka ERAF ir būtiska nozīme infrastruktūras attīstībā, uzņēmējdarbības stiprināšanā un reģionālās attīstības pasākumu īstenošanā.

Kohēzijas fonda (KF) izdevumi veidoja 5% no kopējiem KP fondu izdevumiem. KF galvenokārt tiek izmantots lielu infrastruktūras projektu realizācijai vides aizsardzības un transporta jomā. Eiropas Sociālais fonds plus (ESF+) veidoja 21% no KP fondu izdevumiem. ESF+ projekti ir orientēti uz nodarbinātības, sociālās iekļaušanas, izglītības un cilvēkkapitāla attīstības jomām.

Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF) un tehniskā palīdzība veido attiecīgi 18% un 6% no kopējiem KP fondu izdevumiem. TPF atbalsta pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Savukārt tehniskās palīdzības izdevumi atbalsta fondu pārvaldības kapacitātes stiprināšanu, tostarp projektu plānošanu, administrēšanu un uzraudzību.

FDP norāda, ka kapitālie izdevumi ir nozīmīgs ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, jo tie veicina infrastruktūras attīstību, produktivitātes pieaugumu, enerģētisko drošību un ilgtspējīgu attīstību. Šo investīciju veicināšanā būtiska loma ir gan AF, gan KP fondiem.

FDP publiskotā informācija liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī KP fondu izdevumi sasniedza 109,2 miljonus eiro, no kuriem 28% jeb 31 miljons eiro bija pamatbudžeta kapitālie izdevumi. 2024. gada trešajā ceturksni bija vērojams līdzīgs pamatbudžeta kapitālo izdevumu īpatsvars (29%).

Trešajā ceturksnī no AF kopējiem izdevumiem 249,6 miljonu eiro apmērā 24% jeb 61 miljons eiro bija pamatbudžeta kapitālie izdevumi. Gadu iepriekš attiecīgajā periodā šis īpatsvars bija nedaudz lielāks - 29%.

FDP informē, ka 2021.-2027. gada plānošanas periodā pieejamais ES finansējums KP fondu projektu īstenošanai ir 4,4 miljardi eiro, tostarp nesadalītais elastības finansējums, un AF ir pieejams finansējums 1,97 miljardu eiro apmērā.

No Eiropas Komisijas (EK) jau ir saņemti KP fondu maksājumi 513,8 miljonu eiro apmērā jeb 11,7% no piešķīruma.
Šogad maijā tika saņemts trešais AF maksājums 293,3 miljonu eiro apmērā. Līdz ar to AF fonda maksājumi kopā ir saņemti 1,1 miljarda eiro apmērā jeb 55,6% no piešķīruma.

FDP informē, ka līdz 2025. gada beigām plānots iesniegt EK nākamā maksājuma pieprasījumu par 302,1 miljonu eiro. Atlikušo maksājumu 572,8 miljonu eiro apmērā plānots pieprasīt 2026. gadā.

Tāpat FDP atgādina, ka ES fondu investīcijas nozīmīgi veicina Latvijas ekonomikas izaugsmi - pēc Finanšu ministrijas novērtējuma, 2024. gadā iekšzemes kopprodukts ar ES fondu atbalstu bija par 10,7% lielāks nekā scenārijā bez ES fondu, ieskaitot lauksaimniecības fondus, finansējuma.