Šī likuma prasības attiecas gan uz nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, gan uz rezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, jo jebkurai bankai, kas darbojas tirgū, ir jāspēj efektīvi pārvaldīt ar naudas atmazgāšanu saistītos riskus.

Lai efektīvāk nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā kredītiestāžu uzraugam tika dotas pilnvaras bargāk sodīt kredītiestādes. Ar šā gada 29.jūniju stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz ievērojami lielākus sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas pārkāpumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu par pārkāpumiem attiecībā uz klientu identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu kredītiestādei var piemērot soda naudu līdz 10% no kredītiestādes pēdējā pieejamā vadības apstiprinātā pārskata gada kopējā apgrozījuma, vai gadījumos, ja iepriekšminētā summa nesasniedz 5 miljonus eiro, līdz 5 miljoniem eiro. Soda naudu apmērs ir palielināts un tiek sasaistīts ar kredītiestādes apgrozījumu, lai preventīvi atturētu kredītiestādes no iespējamo pārkāpumu veikšanas.

Lai tālāk stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, 23.novembrī Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi likumprojektu Kontu reģistra likums. Ar šo likumu tiks izveidots vienots reģistrs, kurā būs apkopota informācija par kredītiestādēs un citos maksājumu pakalpojumu sniedzējos atvērtajiem norēķinu kontiem un ar tiem saistītajiem patiesajiem labuma guvējiem. Tas dos iespēju uzraudzības iestādēm un tiesību aizsardzības iestādēm savlaicīgi identificēt personas, kuras ir atvērušas kontus kredītiestādēs, un tādējādi ātrāk reaģēt un novērst iespējamus likumpārkāpumus.

Šogad Latvijā, balstoties uz Pasaules Bankas metodiku, pirmo reizi tika uzsākts nacionālais riska novērtējums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas risku pārvaldībai publiskā un privātā sektora struktūrās. Balstoties uz šī izvērtējuma rezultātiem, tiks sagatavots visaptverošs politikas plānošanas dokuments, kurā tiks ietverti pasākumi identificēto risku novēršanai un kuru plānots nākamā gada martam iesniegt Ministru kabinetā apstiprināšanai.

Jāuzsver, ka cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir nozīmīga ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī, un Finanšu ministrija turpina darbu pie regulējuma pilnveidošanas, tai skaitā nodrošinot arī Eiropas Savienības normatīvo aktu un citu starptautisko prasību ieviešanu nacionālā regulējumā.