Pēckrīzes laikā, kad banku aktivitāte kritās, nebanku finanšu sektors Latvijā piedzīvoja kāpumu un līdztekus bankām veicina arī finanšu pakalpojumu lomas pieaugumu iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmē. Tas noticis savstarpējā mijiedarbībā ar kredītiestāžu sektoru, jo nebanku finanšu iestāžu aktivitāti sekmējuši banku kredīti sektora uzņēmumiem, savukārt finanšu starpnieku sekmīgā darbība ļāvusi tiem uzkrāt nozīmīgus resursus savos banku kontos. Šajā rakstā aplūkosim, kas veido nebanku finanšu sektoru un kāda ir šī sektora uzņēmumu loma banku kredītu un noguldījumu portfelī Latvijā un eirozonas dalībvalstīs kopumā, uzsver eksperts. 

Finanšu sektora loma tautsaimniecībā kļūst nozīmīgāka, un nebanku finanšu iestāžu līdzekļi veido aizvien lielāku daļu kredītiestāžu piesaistītajos noguldījumos. Arī finanšu iestāžu kreditēšana, lai gan eirozonā kopumā mazāk nozīmīga par līdzekļu piesaisti, ir augoša. Latvijā finanšu iestādēm izsniegtie kredīti ir praktiski vienā līmenī ar šo iestāžu noguldījumiem un to kreditēšanas kāpums pozitīvi ietekmējis kredītportfeļa atkopšanos.

Tā kā finanšu iestādēm izsniegto kredītu lauvas tiesa Latvijā nonāk līzinga un faktoringa sabiedrību rīcībā, bet to loma gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību kreditēšanā ir nozīmīga, finanšu iestāžu kreditēšana pozitīvi vērtējama arī makroekonomiskās situācijas kopējā skatījumā.

Latvijā finanšu iestāžu noguldījumos noteicošie ir pensiju fondu noguldījumi, kas veido pusi visu noguldījumu salīdzinājumā ar 5% eirozonā kopumā, kur noguldījumi bankās ir mazāk nozīmīgs pensiju fondu līdzekļu izvietošanas veids.

Kopumā nebanku finanšu iestāžu sektors Latvijā aug, un tā dinamika un lielā mērā arī tā veikto noguldījumu un saņemto kredītu struktūra būtiski neatšķiras no eirozonas vidējiem rādītājiem, liecinot par reālu konverģenci (tuvināšanos) arī šajā jomā, uzsver eksperts.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kāda ir nebanku finanšu kompāniju loma ekonomikā!