Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Tradicionāli lētāka degviela ir Krievijā, kur litru benzīna apskatītajā periodā varēts dabūt par aptuveni 0,65 eiro. Nav nekāds jaunums tas, ka Krievijas iedzīvotāji šādā veidā bauda labumu no tā, ka šī valsts ir viena no lielākajām pasaules naftas ieguvējām un eksportētājām. Kopumā Eiropā visdārgāk par degvielu jāmaksā Norvēģijā – eiro izteiksmē 1,7 eiro par litru. Ļoti daudz no šīs valsts šajā ziņā gan vairs neatpaliek Nīderlande un Grieķija.

Cik sāpīga ir cena?

DB jau rakstījis, ka degvielas dārdzība bieži vien pati par sevi neko daudz neizsaka. Var papētīt arī cenas sāpīguma mērījumu – proti, kāda daļa no konkrētās valsts iedzīvotāja vidējiem ienākumiem ir jāatvēl, lai nopirktu, piemēram, to pašu litru benzīna šajā pašā valstī. Bloomberg šo rādītāju nosaucis par Pain at the Pump. Šādā bildes griezumā redzams – neskatoties uz to, ka tajā pašā Norvēģijā degviela nomināli ir ļoti dārga, ja to attiecina pret valsts iedzīvotāju ienākumiem, tās iegāde nemaz tik lielu robu maciņā necērt. Proti, lai bākā ielietu 50 litrus, norvēģim ar vidējiem valsts ienākumiem šim procesam jāatvēl vien 45% no vienā dienā nopelnītā.

Visu rakstu lasiet 30. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.