Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

"Ir labi redzēt, ka FRS dara pilnīgi visu, ko tā var darīt. Mans jautājums gan ir par to, kas ir jādara, lai mainītu tirgus psihi? Tas tādēļ, ka darīšana lielākoties ir ar bailēm, nevis ar kaut ko racionālu," "Bloomberg" klāsta ASV finanšu uzņēmuma "Bensignor Group" vadība. Rezumējot - ja situāciju normalizēt neizdosies ASV centrālajiem baņķieriem, tad vispār nav skaidrs, kas to vēl varētu izdarīt. Pārsvarā par daudzu pasaules politiķu skaidru un pietiekami ātru rīcību finanšu tirgū, šķiet, valda skepse.

Vēl pagājušonedēļ FRS teicās, ka palielinās savus obligāciju un ar hipotēkām nodrošināto vērtspapīru krājumus par gigantiskiem 700 miljardiem ASV dolāru. Acīmredzami izlemts, ka kāds limits, lai arī cik tas būtu augsts, tomēr šādai programmai tomēr vajadzīgs nav. FRS ziņoja arī par citu "rīku" iedarbināšanu, lai palīdzētu finanšu tirgū mazināt spriedzi un balstīt ekonomiku. Pieejamā informācija, piemēram, liecina, ka FRS sev deva zaļo gaismu dažādu citu atvasināto vērtspapīru iegādei (piemēram, kas balstīti uz studentu kredītiem, automašīnu aizdevumiem un aizdevumiem mazajiem biznesiem). Tāpat banka solīja, ka jau drīz paziņos par programmu, kas jau "pa tiešo" izsniedz aizdevumus mazajam biznesam.

Katrā ziņā "limiti" nav modē. Nupat arī Eiropas Centrālā bankas (ECB) vadītāja Kristīna Lagarda klāstīja, ka baņķieru "uzticībai" eiro projektam "neesot limita". ECB savā pagājušās nedēļas ārkārtas sapucē nolēma, ka reģiona kvantitatīvās mīkstināšanas jeb eiro drukāšanas apmēri tiks palielināti par 750 miljardiem eiro.

Būtībā, ja finanšu pasaulē ECB rīcība tika vērtētā kā "šāviens no bazukas", tad FRS gadījumā tas izskatās kā šāviens no vēl lielāka kalibra ieroča. Zināma problēma gan ir tā, ka nu gan centrālās bankas visu savu munīciju varētu būt izšāvušas. Tiesa gan, tās jau ir pierādījušas, ka nepieciešamības gadījumā spēj būt visai kreatīvas.

Ekonomikas atveseļošanās ceļš pēc iepriekšējās finanšu krīzes nācis komplektā ar milzīgiem pasaules lielāko centrālo banku eksperimentiem, kuriem patiesībā tā arī beigas līdz nākamajām nedienām (kā var redzēt tagad) īsti tā arī nepienāca. Līdz ar to - jauna eksperimentēšana notiek uz vecās eksperimentēšanas bāzes. Pamatā pelde notiek pa neizpētītiem ūdeņiem un var, piemēram, spriest par to, ka centrālās bankas finansē laicīgās valdības. Pamata pieņēmums gan ir – ja tas netiktu darīts, būtu daudz sliktāk. Dažkārt spriests, ka vismaz teorētiski šādai astronomiskai drukāšanai vajadzētu novest pie hiperinflācijas. To gan šāda politika pagaidām nav raisījusi (drīzāk satraukumu rada konstanti deflācijas draudi), ko acīmredzami var nosacīti uzskatīt par zaļo gaismu šādu darbību turpināšanai.

ASV centrālā banka patiesībā savu drukāšanas programmu bija noslēgusi jau 2014. gadā (būtiska atšķirība no ECB, kas drukāt sāka vēlāk). FRS tad lēma ļaut pakāpeniski savu turēto vērtspapīru termiņam iztecēt. FRS bilances apmērs pēckrīzes posmā savu augstāko punktu sasniedza pie 4,5 triljonu ASV dolāru atzīmes. 2019. gadā tas bija sarucis līdz 3,7 triljoniem, bet nu – atkal skrien debesīs, jau sasniedzot jaunu rekordu.