Svarīgākie pasaules naftas ieguvēji šobrīd karo par tirgus daļu. Pasaules melnā zelta piedāvājumam esot gigantiskam un pieprasījumam, ko krasi turpina nīcināt koronavīrusa problēmu kūlas ugunsgrēks, strauji braucot lejup, vērojama gluži vai tādā kā sacensība - kurš naftas cenu noprognozēs zemāku.

Populāri piesaukt, piemēram, apaļo 20 ASV dolāru par barelu atzīmi ("Brent" jēlnaftai). Šādu cenu līmeni naftai otrajā ceturksnī paredz, piemēram, ASV investīciju banka "Goldman Sachs". Vēl nedaudz zemāku - pie 17 ASV dolāru par barelu atzīmes - to tuvākajos mēnešos redz "Citigroup". Tiesa gan, tajā pašā laikā "Citigroup" atzīst - negatīvāku scenāriju gadījumā naftas cena var sarukt arī līdz pieciem ASV dolāriem par barelu.

Valdot šādam fonam, piemēram, "Bloomberg" veiktajā 20 naftas un tās produktu tirgoņu aptaujā veseli 18 respondenti lēsuši, ka melnā zelta cena saruks līdz 20 ASV dolāriem par barelu vai zemāk. Neskaidrība par termiņiem gan ir ļoti liela. Tiek atbildēts, ka ļoti zemas naftas cenas laiki varētu turpināties no dažām nedēļām līdz pat gadam.

Ir gan arī krietni "trakākas" aplēses. Proti, ir izejvielu eksperti, kas spekulē, ka dažos gadījumos reģionālās naftas cenas uz brīdī var būt pat negatīvas! Proti, naftas piedāvājumam krietni pārsniedzot šī resursa pieprasījumu, ātri vien tiks piepildītas gluži vai visas iespējamās melnā zelta krātuves. Cenas un tirgus daļas kariņam turpinoties, tas savukārt var novest pie situācijas, kad naftas ražotāji kādā brīdī sāk piemaksāt, lai tikai pretī tiek paņemts to melnais zelts. Būtībā, lai cik fantastiski tas arī skanētu, gluži neiespējama šāda situācija nav. To klāstījuši, piemēram, Volsrītas finanšu uzņēmuma "Mizuho Securities" analītiķi.

"Jo tālāk krīze virzīsies, jo īpatnējākas ekonomiskās izpausmes piedzīvosim. Negatīvas naftas cenas iespējamība vairs nepārsteidz, jo negatīvas procentu likmes un elektroenerģijas cenas jau ir realitāte. Vai tas notiks? Iespējams, jo situācija naftas ieguves valstīs un ne tikai ekonomiskās krīzes situācijās spiež dzīt ieguvi līdz maksimumam. Apstākļos, kad pieprasījums krīt, rodas problēmas ar noietu. Tas noved pie situācijas, kad pārdošanas cenas nokrīt tik zemu, kas padara naftas ieguvi neizdevīgu un tās uzkrāšana dzen vēl dziļākos zaudējumos. Tādēļ, lai mazinātu zaudējumus, var tikt piemēroti ārkārtas soļi, kad nekas cits neatliek kā pat piemaksāt, lai no šī sloga atbrīvotos," jautāts par negatīvo naftas cenu iespējamību stāsta "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš piebilst, ka atliek gaidīt, kā situācija attīstīsies un, vai pie šādas situācijas nonāksim. "Latvijas gadījumā noteikti, ka tas dos iespēju mazināt energoresursu importa rēķinu. Tomēr tas būs vājš mierinājums situācijā, kad pasaule atrodas paralīzes apstākļos. Jā, šāds scenārijs samazinās degvielas cenas, taču cerības uz milzīgu degvielas cenu kritumu ir veltas. Pārstrādātāji, nodokļi un tirgotāji paņems savu daļu. Turklāt pie krītoša apgrozījuma gan pārstrādātāji, gan tirgotāji atradīsies ļoti sarežģītā situācijā," piebilst "SEB" eksperts.

Ja runā par nekonkrētu "nedauz tālāku" termiņu, tad kādā brīdī kādam cenu karā vajadzētu zaudēt. Naftas iegūšana zem pašizmaksas vai tas, ka šāda cena zem ūdens parauj veselas reģionālās lielvaras, nozīmēs, ka no tirgus tad pazudīs pietiekami daudz bareli. Ja koronavīrusa atnestās problēmas sāks risināties, tas kādā brīdī jau var izraisīt asu cenu lēcienu.

"Šis viss ir kā operācijas Tuksneša vētra, "Enron" [skandalozs ASV enerģijas milža bankrots], viesuļvērtras Katrīna un "Lehman Brothers" bankrota apvienojums," "Bloomberg" notiekošo ieskicē ASV enerģijas nozares uzņēmuma "Schork Group" pārstāvji.