Optimisma stāsts iedragāts

Investors
2019. gada 7. augusts 07:19

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Tomēr dziļāk tunelī

ASV pagājušās nedēļas beigu daļā ziņoja par jauniem tarifiem Ķīnas precēm. Pēc tam Ķīna pieļāva savas valūtas tālāku devalvāciju, kas ASV dolāra un juaņas kursam licis nonākt virs apaļā septiņu juaņu līmeņa. Tas ASV šai valstij lika piemērot valūtu manipulatora statusu. Līdz ar notikušo jādomā, ka sagatavota laba augsne tam, lai politiski attaisnojami būtu vēl kādi papildu tarfi. Tas iezīmē šā brīža realitāti - tirdzniecības karos, visticamāk, lielvaras brauks dziļāk tunelī un agrāk šķietamā gaismiņa tāds māneklis vien bija. Izkatās, ka jau tā pasaules ekonomiku apdraudošie tirdzniecības kari sāk pārvērsties atklātā gigantisku ekonomiku karā, kas savukārt audzē recesijas risku. Akciju cenu gremdē konstantā neskaidrība un nojauta, ka katra jauna diena var atnest neparedzētus notikumus.

Ķīnas juaņas patiesais vērtības līmenis pagātnē ir bijis iegansts visai smagiem strīdiem starp šīs valsts un rietumvalstu politiķiem. ASV Ķīnu jau sen vaino par to, ka tā mākslīgi zemu tur savu vietējās valūtas juaņas vērtību. Šāda mākslīgi vājā Ķīnas valūta savukārt dod priekšrocību minētajai Āzijas ekonomikai attiecībā pret citām pasaules ekonomikām, jo ražotājiem un eksportētājiem citur pasaulē nākas nepārtraukti konkurēt ar Ķīnas lētajiem ražojumiem. Šīs desmitgades pirmajā pusē varēja likties, ka Ķīna pieļaus savas valūtas stiprināšanos. Tiesa gan, bremzējoties šīs valsts ekonomikas izaugsmes tempiem, šāda politika šķiet atmesta. Tāpat Ķīna nupat saviem valsts uzņēmumiem likusi apturēt ASV lauksaimnieku produkcijas iegādi (arī runājusi par papildu tarifu noteikšanu ASV importam). Nav izslēgts, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps kādā brīdī mēģinās pieprasīt intervences valūtu tirgū. 


Visu rakstu lasiet 7. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.