Proti, ja cena trīs mēnešos līdz šīm notikumam palielinās, tad iespējamība, ka nākamais Baltā nama saimnieks būs jau no esošās tā pārvaldītāja partijas, ir krietni lielāka. Brokeru kompānijas "BTIG" eksperti klāsta, ka akciju virziens trīs mēnešos līdz vēlēšanām nākamo ASV prezidenta partijas piederību pareģojis pat ar gandrīz 90% precizitāti, ziņo "The Wall Street Journal".

Jāteic, ka pēc pandēmijas februāra beigu un marta cenu kraha ASV akciju vērtības ir strauji atguvušās. ASV "Standard & Poor's 500" vērtspapīru indekss šajā periodā audzis aptuveni par 50%.

Nesenajā vēsturē ir bijuši seši gadījumi, kad akciju cena no vēlēšanu gadu augusta beigām līdz ASV prezidenta vēlēšanu dienai sarūk. ASV Republikāņu partijai nu jau Demokrātu partijas prezidentam Baltā nama atslēgas bija jāatdod pēc šādiem periodiem gan 1932. gadā, gan 1960. gadā un 2008. gadā. Savukārt ASV Demokrātu partijai no Baltā nama pēc šādiem akcijām īslaicīgiem neveiksmīgiem periodiem bija jāizvācas 1952., 2000. un 2016. gadā.

Protams, nav nekāda pārliecinošā garanta, ka akcijām ASV prezidentu izdosies uzminēt arī šogad, kad vēlēšanas solās būt sevišķi “neparedzams” pasākums. Turklāt vēl jānodzīvo līdz tam pašam novembrim, kad paredzēts minētais notikums. Kopumā nav izslēgts, ka šajā ziņā dažas lietas pamainās, piemēram, arvien vairāk sašķobās cerības uz straujāku ekonomikas atveseļošanos.

Septembra sākums akcijām jau atnesis negatīvas vēsmas. Arī kopumā šis mēnesis šiem aktīviem mēdz būt pats sliktākais no visiem gada mēnešiem. Vidēji septembrī ASV akciju cena iepriekšējos 93 gados vidēji sarukusi gandrīz par procentu. Pastāv iespējamība, ka uz nepārliecinošākas ziņu lentes fona finanšu tirgus dalībnieki pārvērtē to, par kādu cenu tie gatavi iegādāties dažādus vērtspapīrus. Liela neskaidrība tiek saistīta arī ar pašu jau minēto vēlēšanu iznākumu, kur negatīvākais scenārijs, šķiet, būtu tas, ka nenotiek mierīga un raita varas pārēja jeb – abi ASV politiskie spēki to iespējamo zaudējumu arī pēc vēlēšanām nekādi neatzīst. Tas ASV var iesviest dziļā politiskajā murgā ar daudzām no tā izrietošajām sekām.

Kopumā pagātne liecina, ka Demokrātu partijas prezidenti ASV akcijām ir labāki nekā Republikāņu partijas pārstāvji (tas ir pretēji dažkārt paustajam uzskatam). Proti, tajos gados, kad Balto namu stūrējuši Demokrātu līderi, ASV "Standard & Poor’s" vērtība vidēji gadā palielinājusies par 9,7%. Savukārt tajos gados, kad šīs valsts galvenās amatpersonas krēslā sēdējis republikānis, ASV "S&P 500" indeksa vērtība vidēji augusi mazāk strauji – par 6,7%, liecina "S&P Global Market Intelligence" dati. Tātad vismaz vēsturiski – ASV Demokrātu prezidents ASV akcijām gadā vidēji atnesis par 3 procentpunktiem lielāku pieaugumu.

Šie aprēķini gan neietver Donalda Trampa ēru, kas pagaidām akcijām bijusi ļoti pozitīva. Kopš iepriekšējām ASV prezidenta vēlēšanām ASV akciju raksturojošā "Standard & Poor's 500" akciju indeksa vērtība ir palielinājusies par 60%.

Protams, kādus viennozīmīgus secinājums no šādiem datiem diez vai vajadzētu izdarīt, un Demokrātu prezidentiem dažkārt palaimējies, ka pasaules tautsaimniecība to valdījuma brīžos uzvedusies nosacīti mierīgāk. Piemēram, ASV akcijām visveiksmīgākais prezidents vēsturiski bijis tieši republikānis, kur Džeralda Forda prezidentūras laikā vidēji gadā ASV "S&P 500" indeksa vērtība palielinājās par 18,6%, (tas nāca pēc Ričarda Niksona, arī republikāņa, krituma un recesijas gadiem). Nākamais labākais prezidents akciju tirgiem ir Bils Klintons. Viņa prezidentūras gados "S&P 500" indeksa vērtība vidēji gadā palielinājās par 14,9%. Savukārt Džordža Buša varas gados minētā indeksa vērtība vidēji saruka par 4,6% (plīsa interneta akciju burbulis).