Pēc straujā krituma akciju cenas pasaules biržās otrdien atkal pieauga, un Volstrītā atgriezās nosacīts miers, lai gan analītiķi brīdina, ka iespējami jauni satricinājumi.

Āzijā visstraujāk kāpa Tokijas biržas indekss "Nikkei 225". Indekss, kas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu kopš 1987.gada, pieauga par 10,2% līdz 34 675,46 punktiem.

Arī galvenie ASV indeksi pēc pirmdienas lejupslīdes otrdien kāpa. ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien palielinājās par 0,8% līdz 38 997,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1% līdz 5240,03 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1% līdz 16 366,85 punktiem.

"Es ceru, ka mēs atgūsim zināmu stabilitāti," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Eblins, piebilstot, ka lejupslīdes riski vēl pastāv.

Tikmēr Eiropā akciju cenu kāpums biržās nebija tik izteikts. Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 8026,69 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7130,04 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par nepilniem 0,1% līdz 17 354,32 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 0,4% līdz 73,20 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 0,2% līdz 76,48 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena ceturtdien pieauga par 3,3% līdz 36,68 eiro par megavatstundu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,0952 līdz 1,0933 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2776 līdz 1,2691 dolāram par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 144,18 līdz 144,68 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,71 līdz 86,12 pensiem par eiro.

Jau ziņots, ka akciju tirgus satricināja pagājušajā nedēļā publiskotie nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas palielināja bažas, ka Savienoto Valstu ekonomikā var sākties recesija. Liela ietekme bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Pēc Japānas centrālās bankas pagājušās nedēļas lēmuma palielināt bāzes procentlikmi un mājieniem, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt bāzes procentlikmi, šī tirdzniecības stratēģija ar jenam tika pakļauta riskam, un daudziem investoriem bija nepieciešams atbrīvoties no aktīviem, kas veicināja akciju cenu lejupslīdi.

Lai gan akciju cenu krišanās pirmdien izraisīja minējumus, ka FRS ārkārtas sanāksmē varētu samazināt bāzes procentlikmi, lai nepieļautu recesiju, analītiķi tomēr šādu iespējamību noraidījuši kā mazticamu.