Pasaules ekonomikas apstākļiem kļūstot pelēcīgākiem, gandrīz visas ietekmīgākās centrālās bankas devušas mājienus vai jau spērušas kādus konkrētus soļus, lai palīdzētu ekonomikai. Šoreiz to noteiktās procentu likmes ir rekordzemas (vai tuvu tam). Tas nozīmē, ka, tuvojoties ekonomikas nedienām, to cirpšana jāsāk no šāda līmeņa. Tādēļ arvien biežāk tiek runāts par negatīvām centrālo banku likmēm. Piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) gadījumā jau ilgi negatīva ir iestādes eiro depozītu likme komercbankām. Visai iespējams, ka šī likme tiks samazināta vēl tālāk, un par noguldījumiem atpakaļ ECB tādējādi bankām būs jāmaksā vēl vairāk.

Banku peļņu tradicionāli veido starpība starp noguldījumiem un kredītiem. Likmēm klejojot zemāk un bankām vēl mēģinot izvairīties no negatīvu likmju noteikšanas privātpersonām, šī starpība samazinās. Tas kādā brīdī komercbankām vai nu var likt apturēt kredītu likmju lejupslīdi, vai tomēr negatīvā teritorijā dzīt depozītu likmes, jo, ja vismaz vienu no abiem nedara, sarūk peļņa, kas samazina biznesa rentabilitāti un paaugstina risku. Dažkārt tiek norādīts, ka bankas šādos laikos saviem klientiem mēģina piedāvāt augstāka riska finanšu instrumentus, par kuriem tās attiecīgi var paprasīt lielākas komisijas.

Katrā ziņā negatīvas likmes depozītiem un pat skaidrai naudai kontā vairs nav nebūt tik neiedomājama parādība. Daudzi lielie investori par naudas «noparkošanu» drošībā jau ir gatavi piemaksāt – pat nosacīti visai daudz. Piemēram, Vācijas parāds (un ne tikai tas) tiek pirkts, zinot, ka garantēti tiks zaudēta nauda – šīs valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pagājušās nedēļas vidū atradās pie -0,668% atzīmes.

Zināmas runas – dažos gadījumos jau arī konkrēti soļi – par negatīviem depozītiem jau ir dzirdamas. Protams, šāda likmju pārnešana uz ierindas privātpersonu pleciem var būt ļoti riskanta. Nekur nav teikts, ka šāda persona no finanšu iestādes tad neņems ārā naudu un nenesīs to uz kādu citu banku, kas negatīvas likmes nepiemēro, vai vispār – krās zeķē. Būtībā pirmais, kas sper šādu soli, riskē zaudēt pulku klientu.

Visu rakstu lasiet 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.