Vēl nesen varēja šķist, ka viens no uzvarētājiem uz visa šogad notiekošā fona
varētu būt zelts. Galu galā tieši tam tradicionāli tiek
piedēvēts drošā patvēruma statuss.
Gandrīz līdz marta pirmajai
pusei tas arī nozīmēja, ka tirgus dalībnieki tīri labi sarod ar
domu šo dārgmetālu iegādāties arvien dārgāk. Tāpat zelta
vērtībai par labu nāca pieņēmumi par notiekošo procentu likmju
frontē. Uz sagaidāmo nepatikšanu fona šīs likmes saruka, kas
potenciāli lika domāt, ka zeltam būs vieglāk konkurēt par
investoru naudu. Tiesa gan, vairākas pēdējās tirdzniecības
sesijas bijušas tik trauksmainas, ka pagaisis arī patvērums zeltā.
Paspēlē visus guvumus
No šā gada sākuma
līdz 9. martam zelta cena pasaules preču biržās bija pieaugusi
aptuveni par 10% un tuvojās apaļajai 1700 ASV dolāru atzīmei par
Trojas unci. Tomēr kopš tā brīža dzeltenā dārgmetāla vērtība
ir sarukusi par 200 ASV dolāriem jeb par 11,5%. Pagājušā nedēļa
zelta cenai bija sliktākā vairāk nekā 30 gados, un rezultātā šī
dārgmetāla vērtība gandrīz vienā mirklī paspēlējusi visus
savus šā gada guvumus.
Piemēram, "Financial
Times" ziņo, ka daļēji šāds zelta cenas kritums saistīts ar
to, ka hedžfondi un citi spekulanti, kas piekopj tā saucamo
maržinālo tirdzniecību, pārdevuši savas likvīdās pozīcijas
zeltā, lai fiksētu peļņu no agrākā tā pieauguma, segtu savus
pēdējo dienu zaudējumus vai finansētu šāda veida tirdzniecību.
Maržinālās tirdzniecības (jeb tirdzniecības
"ar plecu") ietvaros investors ar savu naudu pērk un pārdod
akcijas tikai daļēji, bet pārējā vērtspapīru pozīcija tiek
segta ar aizņemtiem līdzekļiem no bankām vai brokeru sabiedrībām.
Investors bankā vai brokeru sabiedrībā pie šādas tirdzniecības
parasti iemaksā noteiktu depozītu, taču summa, par kuru notiek
darījumi, mēdz būt pat simtkārt lielāka. Atverot šādu
pozīciju, ir jārēķinās ar to, ka pēkšņu nelabvēlīgu tirgus
izmaiņu gadījumā, zaudējumiem sasniedzot zināmu procentuālu
apmēru no sākotnējā depozīta, pozīcija tiek aizvērta, un, lai
atsāktu tirdzniecību, nepieciešama konta papildināšana.
Maržinālās tirdzniecības priekšrocība ir tā, ka, veiksmīgi
izmantojot šādu stratēģiju, guvumi no labvēlīgām cenu izmaiņām
būs lielāki (jeb – investors/spekulants var spēlēties ar
krietni lielāku naudas apjomu nekā viņam reāli ir).
Tiesa gan,
šāda spēle, izmantojot aizņemtus līdzekļus, ir riskantāka, kas
nozīmē, ka arī zaudējumi var izrādīties krietni lielāki.
Brīdī, kad akciju (vai kādu citu finanšu instrumentu) cenas
sarūk, šādi investori no tirgus cenšas izkļūt pēc iespējas
ātrāk, kas tikai padziļina aktuālo cenu kritumu.
"Uz
finanšu tirgus trauksmes, ekonomiskās aktivitātes sabrukuma un
lielāko politikas noteicēju stimulu kopš globālās finanšu
krīzes fona gan radies ir ievērojams potenciāls tam, lai zelta un
akciju cena nākamo nedēļu un mēnešu laikā atgūtos,"
optimismu saglabā un "FT" teic finanšu uzņēmuma "Baker
Steel Capital Managers" pārstāvji.
Lētāki arī pārējie
dārgmetāli
Jāteic, ka vēl
straujāk sarukusi citu populārāko dārgmetālu vērtība. Ir
teiciens - kas augstu kāpj, tas zemu krīt. Ko tādu bieži vien var
attiecināt uz tādu aktīvu cenām, kas pēc galvu reibinoša
pieauguma agrāk vai vēlāk mēdz piedzīvot smagu piezemēšanos.
Viens
no šādiem aktīviem ir pallādijs. Šī metāla vērtība preču
biržā vēl februāra beigās atzīmējās pie jauna rekorda virs
2,7 tūkst. ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Kopš pagājušā
gada sākuma vien tā bija palielinājusies par 125%. Tiesa
gan, martā, koronavīrusam un tā panikai kļūstot par globālu
parādību, šis pieauguma sapnis beidzās. Rezultātā nu pallādija
cena sarukusi gandrīz uz pusi – par 1300 ASV dolāriem līdz 1452
ASV dolāriem par unci.
Jāteic,
ka zināmā mērā pirms tam pallādija cenas kāpumu varēja
saprast. Pieprasījums
pēc tā jau gadiem pārsniedza tā piedāvājumu. Daudz
spekulāciju saistījās arī, piemēram, ar Krievijas
stratēģiskajiem pallādija uzkrājumiem. Vairāki eksperti
uzskatīja, ka tie ir faktiski iztērēti, lai gan precīzi tas
zināms nav. Vēl arī visā pasaulē nav redzami tādi projekti, kas
paredzētu būtisku pallādija ieguves pieaugumu.
Pallādiju
plaši izmanto autobūvē katalizatoru ražošanā. Pārskatāmā
periodā ar autoražošanu klāsies grūti, kas attiecīgi iecirtis
robu nemitīga un strauja pallādija pieprasījuma pieauguma
prognozēs. Tradicionāli pallādiju izmanto benzīna motoros, bet
platīnu – dīzeļa motoros. Uz lēnīgākas pasaules ekonomikas
fona nupat līdz zemākajam līmenim 17 gados sarukusi arī platīna
cena.
Par
trešo daļu kopš savām nesenajām virsotnēm samazinājusies arī
sudraba vērtība. Nopietnāk šķoboties pasaules ekonomikai,
sudrabam tas nesola neko labu, jo draud zust šī metāla
rūpnieciskais pieprasījums, kas atbildīgs par vairāk nekā pusi
no globālā šī dārgmetāla patēriņa. Sudrabs labi vada
elektrību, un tādējādi to intensīvi patērē, piemēram,
pusvadītāju ražotāji, kas savukārt atkarīgi no Ķīnas
pieprasījuma.
Mūsdienās, lai
iegādātos dārgmetālus investīcijām, nebūt nav nepieciešams
meklēt fiziskus šādus metālus (lai gan arī tas ir iespējams).
Vieglāk, piemēram, zelta tirgū ir piedalīties ar biržā tirgoto
fondu starpniecību, kuru daļas var mīt tāpat kā akcijas. Pats
populārākais šāds fonds, kas kopē dzeltenā dārgmetāla cenas
izmaiņu biržā, ir SPDR Gold Shares (GLD).