Šomēnes pasaules lielākie akciju tirgi piedzīvojuši jau divas visai sāpīgas tirdzniecības sesijas, kad cenu raksturojošo indikatoru vērtība noplanē zemāk uzreiz aptuveni par 3%.

Šobrīd viens no populārākajiem vārdiem finanšu pasaulē ir – recesija. Pašlaik, šķiet, tiek zīlēts, nevis - vai, bet kad tieši tā sevi pieteiks un cik dziļa tā būs. Bažas rada vairāku nozīmīgāko pasaules tautsaimniecību ekonomikas dati – Vācijas IKP ceturksnī līdz jūlijam, salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, izrādījās nedaudz sarucis. Par savu peļņu brīdinājuši tādi šīs valsts smagsvari kā Daimler, BASF, Continental, Henkel, Deutsche Lufthansa, Metro, Siemens utt. Savukārt Ķīnas rūpniecības apmēri jūlijā auguši par 4,8%. Virspusēji tas varētu šķist daudz, lai gan Ķīnas gadījumā šāds pieaugums ir zemākais 17 gadu laikā. Tas arī jūtami atpalika no analītiķu pirms tam prognozētajiem 6%. Uz sarežģījumu radara atrodas arī tirdzniecības kari un potenciāli smaga Brexit piezemēšanās. Valdot šādam fonam, arvien lielāka daļa, šķiet, padomā vairākas reizes pirms lielāku risku uzņemšanās.

Valdot šādam fonam, aktuāla ir tirgus dalībnieku dzīšanās pēc drošības. Tas vēl tuvāk zemei spiež pat ļoti gara termiņa obligāciju likmes. Piemēram, 30 gadu ASV parāda ienesīgums pirmo reizi vēsturē sarucis zem 2%. Savukārt ASV 10 gadu parādam šis ienesīgums atrodas zem 1,6%.

Šonedēļ arī pirmo reizi kopš 2007. gada uz brīdi bija vērojama tāda situācija, kad ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums bija mazāks nekā ASV divu gadu parādam. Jau kādu laiku vērojama aina, kad ASV trīs mēnešu termiņa parāda ienesīgums ir augstāks par ilgāka termiņa parāda ienesīgumu. Tas (ka īsāka termiņa parāda ienesīgums ir augstāks nekā garāka termiņa parādam) ir bijis priekšvēstnesis ikvienai ASV recesijai kopš Otrā pasaules kara. Uzticamākais recesijas pareģotājs ir tieši atšķirība starp divu un 10 gadu ASV obligāciju ienesīgumu, kas attiecīgi pēdējās dienās dzen stresā finanšu tirgus dalībniekus. Normālā gadījumā loģika saka, ka uz garāku termiņu aizņemties vajadzētu būt dārgāk. 10 vai 30 gados var notikt ļoti daudz kas – gan ar kopējo ekonomiku un aizņēmēja finanšu stāvokli, gan naudas vērtību var apēst inflācija. Tādēļ obligācijām ar šādu termiņu ienesīgums parasti ir lielāks (runa ir par vienu un to pašu emitentu). Tomēr, ja šī atšķirība samazinās, tad tas nozīmē, ka investori sagaida gan zemāku inflāciju, gan krietni lēnīgākus ekonomikas pieauguma tempus un attiecīgi – centrālo banku likmju samazinājumus. Būtībā notiekošais liecina, ka daudzi investori labāk aizdod nevis uz īsu, bet garu termiņu, jo tuvākajā laikā investīciju iespējas tiek uztvertas kā visai ierobežotas.

Tas, ko daudzi nepavisam negrib redzēt, ir, ka tās pašas kredītkvalitātes īsāka termiņa parāda ienesīgums jau kļūst augstāks par ilgāka termiņa parāda ienesīgumu. Tas liek domāt, ka centrālajām bankām būs būtiski jāsamazina īstermiņa naudas cena, ekonomiku var skart dziļa recesija un, iespējams, deflācijas tendences. Bažas šoreiz arī ir, ka globālā recesija pienāks tad, kad ietekmīgākās centrālās bankas savu ekonomikas balstīšanas munīciju lielā mērā jau ir izšāvušas. 

Visu rakstu lasiet 16. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Abonējiet, lai saņemtu laikrakstu ik dienu.