Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

Katrā ziņā šobrīd izskatās, ka pandēmija sākusi pamatīgi šķobīt arī šo tirgu. Pasaules drošības etalons ir ASV un Vācijas parāds. Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums dažu dienu laikā no -0,85% pieaudzis līdz -0,3%. Par 0,5 procentpunktiem līdz 1,07% samērā īsā laikā posmā palēcies arī ASV ilgāka termiņa parāda ienesīgums.

Krietni kolorītāku bildi atklāj vēl dažu nozīmīgu Eiropas tautsaimniecību parāda likmju izmaiņas. Piemēram, Itālijas 10 gadu parāda ienesīgums dažu dienu laikā palēcies par 1,7 procentpunktiem līdz 2,6% (labi šīs izmaiņas var redzēt grafikā).

Strauji tas audzis arī Francijai un Spānijai. Būtībā, šķiet, daudzi vēlreiz pārdomā, kas ir drošs un kas - tomēr, nē. Dzirdamas runas, ka šis ienesīgums būtu vēl augstāks, ja aktīvi šo parādu neuzpirktu Eiropas Centrālā banka (ECB).

Pieejamā informācija liek spekulēt, ka pietiekami daudzi investori šim parādam, iespējams, netic tik ļoti, lai turpinātu to turēt, un tiek gaidīta šo valstu budžeta situācijas pasliktināšanās. Bažas arī ir, ka kādā brīdī šajos tirgos izsīks likviditāte. Turklāt daudziem nu nepieciešama skaidra nauda. Tas novedis pie tā, ka investori un daudzi citi tirgus dalībnieki ir spiesti izpārdot savas joprojām likvīdās pozīcijas (par kurām ātri var dabūt naudu), lai kontā atgrieztu skaidru naudu. "Kad cena gāžas pat sudrabam un zeltam, ir paniska vēlme tikt klāt jebkurai pieejamai likviditātei. ASV vairs nevarat nekur atrast tualetes papīru! Notiekošais kapitāla tirgū tam ir ekvivalents," WSJ klāsta Research Affiliates pārstāvji.

Šķiet, pat lieki būtu teikt - kāda jauna parādu krīze uz jau notiekoša fona nebūtu vēlama. Ja tās pašas Itālijas vai Spānijas parāda ienesīgums skries debesīs, tad parādīsies jautājumi par spēju to atdot.

!Ja finanšu tirgū turpinās sadegt nauda un stress turpināsies, tad pie tās tikt būs arvien sarežģītāk. Latvija nav izolēta un tas ietekmēs arī mūs.

Dažādas pasaules valdības pēdējās dienās ziņojušas par gigantiskiem plāniem kā palīdzēt savām tautsaimniecībām. Tas viss liek domāt, ka ievērojami augs to vajadzība aizņemties un tirgū palielināsies parāda piedāvājums (tam vajadzētu nozīmēt zemāku tā cenu un augstāku ienesīgumu). Viss pie rekordzemām likmēm šādā gadījumā būtu labi. Tiesa gan, daudzu šādu valstu parādi jau tā ir ļoti lieli. Tiem soloties būt vēl krietni apjomīgākiem un ekonomikai buksējot pa grāvi, var parādīties zināmas aizdomas par varēšanu tos atdot.
Pasaules valdības, solot apkarot koronavīrua izplatīšos, nu grasās tērēt triljonus. Tiesa gan, vismaz pagaidām tāpat nav vērojama ticība, ka ar to būs pietiekami. ASV valdība vien runā par stimuliem 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā, kur katram šīs valsts iedzīvotājam dažu nedēļu laikā varētu tikt izsūtīts čeks ar kādu attiecīgo summu, liecina pieejamā informācija.

Par lieliem dažādiem palīdzības pasākumiem tiek lemts arī Eiropā. Iespējams, notiekošais būs pēdējais piliens tam, lai galu galā tiktu emitēts kopējs Eiropas parāds. Tam ilgstoši pretojusies Vācija, jo, šķiet, saprot, ka tieši tai par to varētu nākties samaksāt.  Tas netika izdarīts 2008. gadā, bet var tikt īstenots tagad. Katrā ziņā Vācijas kanclere Angela Merkele nupat devusi mājienus, ka ir gatava šādam diskusijām.

Tas būtu pamatīgs solis vienotas Eiropas Finanšu ministrijas un fiskālās savienības izveides virzienā. Tieši krīzes mēdz pieprasīt būtiskas pārmaiņas, un šis galu galā var būt šāds "Eiropas tālāku pārmaiņu moments".