Nu jau vairāk nekā 4 gadus eiro valūtas negatīvās procentu likmes ir finanšu sektora ikdiena. 

Atgādinu, ka negatīvās bāzes procentu likmes kā naudas cenu nosaka attiecīgās valsts vai valūtas reģiona centrālā banka, tādā veidā pildot tai uzlikto funkciju rūpēties par ekonomikas veicināšanu vai piebremzēšanu. Bāzes procentu likmju pazemināšana no centrālās bankas puses ir signāls ekonomikas tempu kritumam, un pazemināšana rada apstākļus, lai iedzīvotājos un uzņēmējos radītu vēlmi turpināt attīstīt savas ieceres, naudas cenas kontekstā – padarīt naudu lētāku, to aizņemoties.

Otrs būtisks aspekts, kas kopumā jāizprot, ir kredītu un noguldījumu cenas noteikšana. Apstākļos, kad procentu likmes aug (ekonomikas izaugsmes laikā), palielinās gan bāzes likmes kredītiem, gan arī procentu likmes noguldījumiem, jo bankas darbība sastāvs no diviem būtiskiem procesiem – naudas saņemšana caur noguldījumiem un naudas aizdošana caur kredītiem. Un abi šie procesi bankām ir jābalansē. 

Lai nodrošinātu augstāku samaksu par noguldījumiem, banku izsniegtie kredīti attiecīgi tie cenoti tā, lai ar ienākumiem spētu apmaksāt klientiem nolīgtos noguldījumu procentus. Ja ejam negatīvajā teritorijā, tad, ja vēlamies par kredītiem saņemt piemaksu, tad par naudas turēšanu norēķinu kontā mums kā privātpersonām būtu jāmaksā. Šobrīd mājokļu kredītus piešķiram ar nulles bāzes likmi, pievienojot tikai bankas noteikto aizdevuma likmi. Noguldījumu gadījuma neiecenojam šobrīd esošo negatīvo likmi, neradot zaudējumus par noguldīto naudu.

Ja man jākomentē konkrētais piemērs no Dānijas par piemaksāšanu hipotekāro kredītu gadījumā, kurus piešķir konkrētā banka, svarīgi būtu redzēt pilno bildi un konkrēti klienta pakalpojumu kopumu, ko viņš vai viņa saņem bankā. Joprojām uzskatu, ka tas ir individualizēts piedāvājums. Šeit ir liela varbūtība, ka saskaramies ar to pieredzi, kāda dažkārt iezīmējas lielveikalā, kad tiekam uzrunāti par atlaidēm līdz 60%, bet 60% atlaide ir tikai vienai precei. Iespējams, ka detaļas par šādas cenošanas pamatiemesliem un attiecīgi arī depozītu cenošanu būtu jāpajautā konkrētajai Dānijas bankai, bet tas tehniski nav nekas neiespējams. Citos līdzīgos gadījumos esam redzējuši, ka, lai izpildītos šādi piedāvājumu scenāriji, klientiem pretī jānodrošina ieguldījums, kura pārvaldīšanai banka nosaka noteiktu izcenojumu.

Gan mēs kā banka, gan klients esam vidē, kurā valda atvērta tirgus apstākļi, līdz ar to klienti vienmēr var izvēlēties sev vēlamo sadarbības partneri. Bet jāatceras, ka kredīts nav bezatlīdzības darījums.